Janvāris 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

25. Februāris 2005

Kamēr slimoju

Varbūt šitā visa padarīšana iz kautkādas nervu saiešanas īssavienojumā. Vai kaut kā tml-īdzīgi?!
Nu labi, šodien ir tik mierīgi, ka var pat loģiski padomāt.

1) par to, kas notika šajā nedēļas nogalē, kur tas novedīs, vai man to vajag utt...
2) par to, ka veselu nedēļu izolējos no tuvākajiem cilvēkiem, kaut gan satikt viņus gribās ļoti, bet ķermenis to tik vine prasa kā miegu;
3) par to, ka strauji tuvojas pavasaris;
4) par to, ka beidzot nopirku jaunas bikses!:)

Īstenībā, makten daudz laika aizņem esība miegā. Bet, pārējā laikā - tādas savādas, dīvaini lipīgas skumjas. Tāda vilkšana pie kāda.
Nu ja, var jau būt, ka es sevi mānu... Vai arī esmu atradusi no tāda veida uzmanības.

Un tas, ka bezpalīdzīgi varu noraudzīties, kā cilvēks netiek ar sevi galā. Vienīgais, ko es varētu izdarīt - izvākties, kamēr vēl nav par vēlu, jo pašlaik nekā cita nespēju izdomāt.

Vīrieši ir daudz vājāki. Simt punkti! Daudz, daudz!

Es nezinu, ko gribu. Varbūt vēlos par daudz. Varbūt neuzticos. Varbūt baidos. Nezinu.

Līdz ar to, iespējams, izturos netaisni.

A ko man darīt?

Vai ir labi uzvesties kā mazam bērnam, kad skaities jau pieaudzis? Vai arī - nav tādas pieauguša cilvēka robežas?

Vienīgais,ko vēlos - mīlēt un būt mīlēta!