lago

Labās ziņas - biju teātrī. Izzrāde - laba, bet to sapratu tik uz beigām. Traucēja kāds, kas visu laiku šņaukājās un klepoja. Ak, jā - tā biju es!

Bet izrāde, kurai nosaukumu jau esmu aizmirsusi, paliks atmiņā kā sava veida reklāma alkoholismam. Uh. Iespējams, tāpēc tik daudz cilvēku pēcāk pirka alkoholu lielveikalā. Lai gan vēl viens iemesls - pēdējās 10 minūtes:))

Jūras cūciņu aizveda un man mazliet skumji par to. Nu, nekas...Skumjas tik krājas, krājas...

Man vajadzīgs kāds, kas uztaisa tēju, pienes zāles un pakavē laiku!

Lūdzu! Es jau tā nebraucu kopā ar ģimeni uz laukiem, lai nesaslimdinātu mazo māsas dēliņu un māsu, un pārējo ģimeni.

Lūdzu! Kāda izpalīdzīga roka?

Vai tā ir dubultā dzīve? Vai arī es tikai atkal iztēlojos? Vai man būtu vērts uztraukties?

Mierīgs vakars ar sevi. It kā pasaules ārpusē nebūtu.
Un prieks un mazas asaru pēdas acīs, jo kāds tomēr ir. Kaut kur. Bet, ne ārpusē. Jo ārpasaules nav!

Manī sakustējās apjausma par to, ka e snekad pilnībā nebūšu viena! Jo, īstenībā, es jūtu, ka manī dzīvo vēl kāds. Un tāpēc dažkārt ir sava veida personības dalīšanās.
Es esmu divi vienā:) (gluži kā lētā reklāmā)
Bet - nē! Tas viss ir makten dārgi/ dārgs.

Dzīvi var mainīt. Un es to zinu! Un, vērts ir arī darīt kaut ko lietas labā! Es to zinu:)

Ir labi. Un būs vēl labāk!

Es to zinu:)