| lago rakstīja 5. Februāris 2005, 21:30 |
Mierīgs vakars ar sevi. It kā pasaules ārpusē nebūtu.
Un prieks un mazas asaru pēdas acīs, jo kāds tomēr ir. Kaut kur. Bet, ne ārpusē. Jo ārpasaules nav!
Manī sakustējās apjausma par to, ka e snekad pilnībā nebūšu viena! Jo, īstenībā, es jūtu, ka manī dzīvo vēl kāds. Un tāpēc dažkārt ir sava veida personības dalīšanās.
Es esmu divi vienā:) (gluži kā lētā reklāmā)
Bet - nē! Tas viss ir makten dārgi/ dārgs.
(
Lasīt komentārus)