lago

Shkjiet, ka mani bildinaaja!

Visa dziive man var mainiities. Viss...
Taapeec tagad klusuma briidis, lai paardomaatu visu, kas notika vakar un aiz-aizvakar... Jo tas ir aarkaartiigi svariigi!

Man tagad ir bail, ka es sevi esmu paarpratusi.

Man ir bail, jo buus jaamaina visa dziive...

Un man ir bail, ka peec atshkjirtiibas laika vinjsh buus sveshs... Ka vinjsh vairs nejutiis.

Klusuma briidis, jo manai dziivei jaamainaas. Un man jaanolemj - vai tas ir tas, ko veelos un vai veelaak nebuus taa, ka veeleeshos atpakalj kaut ko jau sen aizgaajushu.

Vai arii es tieshaam vinju miilu?

Vai tad es tik ljoti nealku paarmainju?
Un tagad man ir taada iespeeja! Mainiit savu dziivi!

Protams, es to izmantoshu!

Es pienjemshu!

Bet pirms tam veelreiz paarjautaashu...
---------------------------------------------------------------------------------

Ir taa, ka paiet laiks... Nu taa - paiet...

Un tad nesaprot veel vairaak.. nu taa... nesaprot...

Es meegjinu iet savu celju. Un ziniet,ko? Jau pashaa saakumaa saprotu, ka vinjsh ir makten gruuts. Jau tagad. Jo, ziniet, ko...? ... man ir jaamaina viss... Man ir jaaatstaaj daudz kas...
Un nemaz nevar zinaat, kas galu galaa sanaaks galu galaa...

Mainiities pasham ir viens. Bet maniit visu dziivi - tas jau ir kaut kas pavisam nopietns.
Vienu gan zinu - esmu gatava spert sho soli un meegjinaat.
Un, piedodiet man, vecaaki... Bet shii dziive tomeer jaadziivo man... Un man arii jaaizlemj. Ta nu shodien esmu noleemusi izlemt pati!

Un esmu izleemusi, jau pienjemdama bildinaajumu, ka, lai cik nobijusies es arii buutu vai nebuutu, es tomeer meegjinaashu... Jo vinjsh ir man liidzaas... Vinjsh ir man blakus...

Un Dievs ir manii, man apkaart...