| lago rakstīja 26. Jūlijs 2004, 22:57 |
Mana
Ir taa, ka paiet laiks... Nu taa - paiet...
Un tad nesaprot veel vairaak.. nu taa... nesaprot...
Es meegjinu iet savu celju. Un ziniet,ko? Jau pashaa saakumaa saprotu, ka vinjsh ir makten gruuts. Jau tagad. Jo, ziniet, ko...? ... man ir jaamaina viss... Man ir jaaatstaaj daudz kas...
Un nemaz nevar zinaat, kas galu galaa sanaaks galu galaa...
Mainiities pasham ir viens. Bet maniit visu dziivi - tas jau ir kaut kas pavisam nopietns.
Vienu gan zinu - esmu gatava spert sho soli un meegjinaat.
Un, piedodiet man, vecaaki... Bet shii dziive tomeer jaadziivo man... Un man arii jaaizlemj. Ta nu shodien esmu noleemusi izlemt pati!
Un esmu izleemusi, jau pienjemdama bildinaajumu, ka, lai cik nobijusies es arii buutu vai nebuutu, es tomeer meegjinaashu... Jo vinjsh ir man liidzaas... Vinjsh ir man blakus...
Un Dievs ir manii, man apkaart...
(
Lasīt komentārus)