lago

Manii ieperinaajusies laime. Iedvesma lutina. Un domas - paliek gaihsas!
Sniegs shodien ir burviigs! Un eestgriba pasleepusies, kas liek justies briivai!

Naacu shoriit uz shejieni un skaitiiju:
Nīsti mani pasaules tumsa
apkārt putekļus vel
Ne par velti tu savu velti
visiem dod, bet dzel.
Nīsti mani pasaule jaukā
atstāj lepnuma drumslas,
es tev esmu nīstamā pļauka
bīstamā devējas lomā.
Mīli mani pasaules tumsa
tikai kā tu vari mīlēt
ar zvaigznēm noklāj ceļu pie kājām
mēnesim pavēli spīdēt
Mīli mani pasaule jaukā
tikai kā tu proti mīlēt
jūrām liec šķelties, bet nepadoties
klintīm liec smaidīt un smiet
Nīstat mani tie, kas mīl
Mīlat tie, kas ienīst!

Es dzirdeeju, kaa gaudo suns. Un veeleejos paarveersties shais gaudaas.

Shodien, peec ljoti, ljoti ilga laika, atkal ziimeeju. Gleznoju... Ar kraasaam, kuras atdziivinaaju. Un ota mani saprata! Sajuuta - pati labaakaa!

Ar lugu maza aizkjershanaas, par cik gruuti neietekmeeties! Bet buus jaadara.

Rakstiiju vakar vakaraa savu garadarbu un saaku raudaat. Tik dzilji es tajaa visaa biju iekshaa. Tik ljoti to visu izjutu! Shis darbs ir slaciits asaraam!

Izberzu istabu no putekljiem. Un virtuvi no zemeem. Juutos vieglaak!

Istabas biedrene aizbraucot atstaaja man savus netiiros traukus un piededzinaato katlu! Kaapeec biju tik laba? Kaapeec pienjeemu vinjas uzspiesto lomu - trauku mazgaataaja? Kaut gan vinja ir nepieaugusi un siikumaina. Ilgi par vinju diskuteejaam ar kaadu citu. Un es sapratu - esmu taada nieciiba! Jo runaaju par cilveeku, kad vinja nav klaat. Lai gan .... Vinjai teicu to pashu... Maigaak, protams! Naakoshreiz buus liela saruna. Jo es sliigstu vinjaa un vinjas uztraukumos par ... neko! Aarpraac! Vajadzeeja vinju pasuutiit ar tiem traukiem paaris maajas taalaak! Jo tagad juutos netiira! Izmantota.

Es nobeelu sev un visiem paareejiem jaukas briivdienas. Razhiigas! Jo es dodos sevii! Dazhas dienas manis nebuus. Un tas, shkjietami, bet nomierina.