lago

Manii ieperinaajusies laime. Iedvesma lutina. Un domas - paliek gaihsas!
Sniegs shodien ir burviigs! Un eestgriba pasleepusies, kas liek justies briivai!

Naacu shoriit uz shejieni un skaitiiju:
Nīsti mani pasaules tumsa
apkārt putekļus vel
Ne par velti tu savu velti
visiem dod, bet dzel.
Nīsti mani pasaule jaukā
atstāj lepnuma drumslas,
es tev esmu nīstamā pļauka
bīstamā devējas lomā.
Mīli mani pasaules tumsa
tikai kā tu vari mīlēt
ar zvaigznēm noklāj ceļu pie kājām
mēnesim pavēli spīdēt
Mīli mani pasaule jaukā
tikai kā tu proti mīlēt
jūrām liec šķelties, bet nepadoties
klintīm liec smaidīt un smiet
Nīstat mani tie, kas mīl
Mīlat tie, kas ienīst!