lago

Vienu brīdi gribēju saplūst ar sniegu. Jau nākošajā - esmu laimīga līdz ar to cilvēku, kurš ir vēl laimīgāks. Un cūciskais vīrietis vairs nespēs sabojāt man prieku!

Es jūtos kā tukša kaste, kurā atbalsojas sirds puksti. Ja man vēl tādi palikuši. Varbūt sirds sastingusi, nekustās? Un es tikai eksistēju. Nē, nē.. Tā nav! Eksistence ir aprobežota! Dzīvoju!

Kas notiek manī? Man teica, ka netieku galā ar kādu problēmu. Vai tas varētu būt pārmaiņu iemesls? Un tik ļoti vēlos to mīļo dvēseli blakus. Lai sajustu siltumu un iegūtu iespēju samīļot.

Varbūt viņam galu galā par vienu bija taisnība - es esmu vientuļa. Bet viņš jau nesaprot, ka tādi mēs esam visi. Un tikai kopā spējam izkarot šo vientulību. Lai ikdienā to nejustu.

Piepildi mani, eņģeli, ar gaismu! Un palūdz kādu, kas Tev dārgs, lai parūpējas par manu Sirsniņu! Viņa ir pelnījusi visu to labo! Un es mēģinu būt laba.

Vairs nevēlos asins izliešanu un mocīšanu. Jo tas nav tā vērts! Viņš nav tā vērts. Jo viņš ir - NEKAS!