lago

Ir jau vēl tas, ka mums ir kopmītņu dzīve, nav laika pierast... Retas tās iespējas, kad varam patiešām atļauties nakti kopā. Un ja arī gadās, tad to traucē nepieciešamā celšanās agri no rīta, jo redz pirmā lekcija...
Es ar visu savu sirdi veru viņu, es viņam stāstu, dažkār jautāju, samīļoju, dodu visu, ko varu atdot. Lēnām, lēnām viņš veras, daudz man laika tam vajadzēs, bet tas ir tā vērts. :) Tas patiešām ir :)
Siltas vakariņas un kafija palīdz :)