Paardomas pa celjam uz ugunskuru...
Es saaku saprast to, ka nevienam citam cilveekam taa iipashi neviens cits neinteresee. Tikai vinjsh pats... Vai tad taa nav? Es arii varu ilgi un dikti klausiities, kaa otrs staasta par savu nozheelojamo dziivi... liidz man apriebjas. Bet dziljaak mani tas neskar. Man tas ir vienaldziigi. Arii pieaugusha cilveeka bailes. Un tas ir briesmiigi. Mees paliekam cieti. Paarakmenjojamies! Tas ir nozheelojami!
Pieaugusha cilveeka bailes ir visbriesmiigaakaas!
Mana iedvesma satruneeja zem aukstuma un nespeejas sasildiities!
Pieaugusha cilveeka bailes ir visbriesmiigaakaas!
Mana iedvesma satruneeja zem aukstuma un nespeejas sasildiities!
Es klausos cilveekos. Bet tad, kad mani kaarteejo reizi paarsteidz vinju siikumainiiba, lieku maniit, ka domaaju savaadaak, nekaa vinji to izshtukojushi!
Taga pati murgoju nezin ko!