| |
[Sep. 21st, 2026|11:52 pm] |
Vecais Ludvigs Witgenšteins spokojas un saka, ka “tas, kas izskatās spožs (luminous), neizskatās pelēks”. Viņš acīmredzami nav paskatījies.
Nav paskatījies uz sāls pļavu palienēm, uz jūras vēju un saules nosidrabotiem dēļiem, uz koka mizas iekšiņu, uz visu pārējo pelēko, kas ir pelēks tikai tiem, kuri neprot redzēt. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2026|12:14 am] |
|
Dzīve sastāv no vīkendiem, un vīkendu ir maz |
|
|
| Šrilanka un Bēthovens |
[Sep. 21st, 2026|07:54 pm] |
Šrilankā ir maizes tuktuki. Gan lielās pilsētās, gan ciemos un tālu laukos. Pa ceļiem un neceļiem tie izvadā klaipus un bulciņas rītos un vakaros. Un, lai cilvēki zinātu, ka viņi brauc, ka jāmeklē rokā pāris rūpijas un jāstājas ceļa malā, tiem tuktukiem ir skaļruņi, kuros skan tātā tātā tā tā tā - Bēthovena Elīzai. Diezgan sirreāli. Vaicāju vietējiem, kas tur skan. Viņi nezina. Bet kāds taču to izdomāja. Kādam tas bija svarīgi. Lai visā Šrilankā no rītiem un vakaros kopā ar maizi atbrauktu Bēthovens.
UPD
Izrādās nevienam tas nelikās svarīgi. MI atbild - Kad 2000. gadu sākumā Šrilankā strauji izplatījās tuk-tuki un pirmie mobilie tālruņi, maiznieki sāka izmantot trīsriteņus, lai pārdotu preces tālākajos ciematos un pilsētu rajonos. Lai pievilinātu pircējus (līdzīgi kā saldējuma mašīnas Rietumos), šoferi pieslēdza savus mobilos tālruņus pie skaļruņiem. Tajā laikā viena no visbiežāk sastopamajām un populārākajām iepriekš iestatītajām polifoniskajām zvanu melodijām (ringtoņiem) telefonos bija tieši Bēthovena "Elīzai". Melodija tik ļoti iegājās cilvēku apziņā, ka tā kļuva par universālu maizes simbolu visā valstī. Šrilankā šīs skaņas dzirdēšana nozīmē tikai vienu – klāt ir silts Roast Paan (plakanā maize) vai saldās Kimbula Banis (krokodilformas maizītes) |
|
|
| septembris |
[Sep. 20th, 2026|06:06 pm] |
līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis. |
|
|
| septembris |
[Sep. 20th, 2026|04:41 pm] |
|
AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!! |
|
|
| Kāds ir |
[Sep. 20th, 2026|01:05 pm] |
Vārds tam piebesīšanās paveidam, kurš rodas no savas jomas pārzināšanas un frustrācijas, kad citi to nepārzin un ir jāskaidro pašam tik pašsaprotamais.
Piemērs - ko nozīmē iesūtīt labas izšķirtspējas attēlus drukai.
Vai arī - kā pacients var nezināt pats savas diagnozes medicīniskās iesaukas un parakstīto medikamentu nosaukumus.
Vai arī… |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2026|11:50 am] |
Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!"
Šodien viņam dzimšanas diena |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2026|07:31 am] |
mēnesi gaidīju jauno strādnieku. mamma atsūtījusi viņa bildi, džeks ar auskaru, izskatījās maigas dabas. un tad viņš atnāk un izrādās fakin pirāts – rupjš, cenšas runāt pār citiem pēc iespējas skaļāk. jautājot par ieteikumiem tualetes durvīm (tās veras uz iekšu, līdz ar to tualete ir ļoti šaura), viņš teica “tad resnās meitenes tu šeit neaicināsi, hahaha”, bet par dušas noteku – jāpērk cita, jo lisās meičas gan jau es arī šeit neaicināšot (hohoho). visa viņa būtība lika man pašam ieņemt kaut kādu mačisma pozu, lai vienkārši noturētos uz grīdas vertikāli un nepaceļot balsi, un es jutos ielīdis atpakaļ skapī. galu galā tomēr pacēlu balsi, kad viņš neaicināts sāka nodirst visus šeit pieņemtos lēmumus, bet mana balss bija histēriska un dreboša, un man par visu bija kauns. pēc fakin stundas stulbu joku un neprasītu remontdarbu pieredzes stāstu viņš pateica, ka esot šeit ieradies tikai sniegt konsultāciju – viņš tomēr esot par aizņemtu un šeit nemaz nestrādāšot. fakinais kverplis, dirsā tavu viedokli, dirsā tavu solījumu, dirsā tavu auskariņu, bļe.
tikmēr cits jaunais strādnieks uzvaicā, vai varot pacienāties ar manu kafiju, un es saku, ka protams. bet tad es ienāku virtuvē, un viņš rij no skapja izvilkto manu zemesriekstu paku.
un elektriķis, no kura atteicāmies, vienkārši nenāca un pārsvarā tikai izmantoja manu caurlaidi, lai noparkotos, un parkojās viņš sestdienās, lai ietu pie brīvības pieminekļa vārīt tēju sludinātājiem. pēc atteikšanās viņš tomēr piekrita atnākt uz dienu “savilkt galus”. tas ir – savilkt tā, lai es pēc tam redzētu salūtu, kontaktligzdā spraužot tumbiņas.
vai tādi ir tie vīrieši? fucking shit...
un tomēr arī smieklīgi. |
|
|