Pašlaik no Winampa pieturas atiet MP3.
Pirmā pietura - Rúzsa Magdi (šļupstošā bet feini dziedošā Ungāru pseidoblūzmeiteine). Pa ceļam piestāsim arīdzan pie Čehu Radůza (piemēram, Studený nohy
). Austrumeiropa palīdz noskaņoties un atrast gāzes pedāli.
Lai uzturētu darbīgo garu - nākamā pietura (pārbaudīta praksē) - t.a.t.u. Tas gan ilgi nevilksies. Diezgan labi palīdz uzņemt apgriezienus, bet ilgstoši tos sāk mest nost.
Pēc tam, iespējams, pārslēgšos uz Сплин (umm, jamajiem takš ir kas jauns!). Vrumm, vrumm. Герой на героине. Героиня на героине.
Pēcāk, lai spētu uzturēt uzņemto tempu - kaut kas no veco laiku mērenās mūzikas. Ministry ar savu Psalm 69
. Ap to pašu laiku tiks dota atļauja piestāt arī pie narkomāniem Биопсихоз
(iz kādas dziesmas: Дайте денюжку, дай денюжку, дай мазафака, дай!
).
Bet viss tāpat beigsies ar sirdi un dvēseli plosošām dziesmām - Iris
, kaut kas no Zviedru Kent, klasiskā Radiohead, un citas tamlīdzīgas drazas.
Un nakts līgani būs pārgājusi rītā, kad atskanēs Placebo.
Cik es esmu paredzams un neizvēlīgs.
Klau, a varbūt toč man nepieciešams vēstuļdraugs? Nu, tāds, klasiskā tipa - manuālais pasts un pastmarkas. Nēnu, var jau arī elektroniski. Tur gan atbildes rakstīšana nav svētki. Nav tās sajūtas, kāda rodās, sēžot pie pusaprakstītas papīra lapas, veroties ārā pa logu un košļājot pildspalvu, domājot - kā lai uzraksta to un šo. Galu galā, lai kā to noliegtu, undo neesamība tomēr ir relatīvs bonuss, ja vēlies būt patiess.
BTW, pēdīgā (otrā:) Bīna filma ir vidusmēra kaka. Taču, neskatoties ne uz ko, Pučīnī (pareizi uzrakstīju?) operas ārijas izspēle bija блеск!
P.S. Es, protams, arī no operas ne sūda nesaprotu. Gūgle to rescue.