- 27.1.03 20:29
-
Tā kā vārdiņš "huj" ir pēdiņās, nojaušu, ka tā ir uzruna. Paldies, ka tu mani asociē ar šo reproduktīvo orgānu. Jūtos glaimots, jo tam ir liela nozīme cilvēces vēsturē (nebūtu dzimuši daudzi izcili cilvēki; faktiski nebūtu dzimis neviens izcils cilvēks) un vairošanās procesā vispār.
Bet ja mēs atgriežamies pie tēmas, tad ir ļoti vienkārši. Tie laiki, kad varēja dalīt reālo dzīvi un virtuālo dzīvi, ir sen garām. Tas, ka vienā ir vairāk eskeipisma iespēju (dzēst savu žurnālu, caur asarām acīs (sarkasms, protams, bet bez ļauna nodoma) atturēties no komunicēšanās ar vecajiem virtuālajiem paziņām, mainīt identitāti galu galā, nenozīmē, ka tā nav tavas vai citu reālās dzīves sastāvdaļa.
Un norobežoties no tā, kas kādu labu laiku ir bijis tavas dzīves liela daļa ir nepareizi. Tagad būs tāpat kā vecā britu klubā, kurā viens no tā biedriem nelasa avīzes. Viņam nav par ko ar citiem runāt. Viņam nav kopīgu interešu. Viņš lielākajā daļā sarunu ir nespējīgs piedalīties. U.t.t.
"Virtuālā dzīve" un "reālā dzīve" ir vienas lielās dzīves sastāvdaļas, karlos. Mūkot no vienas tu nekur tālu neaizbēgsi. Tev jāmūk no abām.