la_primavera

varbūt es atkal ceļu pārāk lielu brēku?

jāklausa Laurim Reinikam, jo taču tajos viedajos vārdos par visu ņemšanu vieglāk ir tomēr kaut kas prātīgs. citādi es neizvilkšu līdz tiem 25 :D

ja līdz 25 gadiem nebūšu izgājusi pie vīra, nokrāsošu gaišus matus un nogriezīšu īsus. tā, lūk! tas nekas, ka pēdējos savus apzinīgos dzīves gadus esmu slepeni skaudusi gaišās galvas, bet klaji nicinājusi :D kaut kam jāmainās

šīs nakts sarunās konstatēju, ka esmu divas. viena, kas ir atturīga, rezervēta, no malas šķiet augstprātīga un pat iedomīga, otra, kuru iepazīstot, visas šaubas par iepriekšminēto gaist. 'es' nepazīstamajiem un 'es' pazīstamajiem, kuras esmu radījusi es pati, nemaz ne speciāli. vai tas mani apmierina? nezinu - laikam jau. tādā veidā es vismaz varu pasargāt sevi, man ir laiks izpētīt pretimstāvošo un konstatēt, vai vēlos viņam atklāt otru 'es'.

Deseo para la primavera

pfuuuu... oficiāli varu paziņot, ka viens no šī brīža krīzes punktiem ir pārvarēts. attiecīgā persona turpina uzturēt kontaktus.
what's next?

tikko atskārtu, ka viens kora biedrs, kuru visi dēvē par Miedziņu, jo pirmajā mēģinājumā viņš esot iesnaudies, īsto vārdu nezinu, tātad, ka Miedziņš ik pa laikam cītigi apskata manu dr.lv albūmziņu. nekad neesmu ar viņu runājusi, bet šis jau arī mani neuzrunā ne reālā dzīvē, ne ar globālā tīmekļa starpniecību. laikam ļoti kautrīgs tipāžs.

kāpēc tad, kad es saņemos uz rīkojos pārdroši, es to pēc tam nožēloju?

tur kaut kas noteikti ir, ja puisis trijos naktī lūdz atrast web kameru... (smirk) ... un pirms tam ir bijušas sarunas, par kurām runājot, lieto skype sejiņu (wasntme)
hmmm...

am I still in the game? I would like to play..

man bija pusgads dots, lai sagatavotos šim mutvārdu pārbaudījumam, bet ir palikusi tikai nedēļa. beidzot pieķēros tēzēm, taču.. šobrīd varētu uzrakstīt eseju :D arī vakar, rakstot pārdomu darbu par mīlestību R.Blaumaņa "purva bridējā", jutu, ka rakstu par sevi, ka varētu rakstīt vēl, bet, sēžot pirmajā solā, nepameta sajūta, ka visi novērotāji skatās man uz rokām. nepatīkamas sajūtas. arī lugas analīzē tika pieminēts Edgars un Kristīne. jūtos diezgan jocīgi.. kaut kāda mistika! nezinu kā jvģ skolotāja (tā niknā) novērtēs manu darbu, ja vien tas ptu ptu ptu pie viņs tiks, jo redzies "nu atkal visi būs lējuši ūdeni! nebūs ko labot!" frāzītes ir izskanējušas. man ir sajūta, ka tajā esejā es aizpeldēju kaut kur, lai gan es centos, tas viss nāca pagrūti. bet arī iepriekšējā eseja, ko rakstījām klasē, nāca grūti, bet ar to lepojos, man prieks pašai pārlasīt! :D hhh.. man liekas, ka vēl daudz un dikti varētu rakstīt par blaumaņa daiļliteratūrā sastopamajām mīlas peripētijām, likteņa pirkstiem.. to visu kārtīgi izcilāt un iztirzāt, atsaucoties uz šodienu un rītdienu. muļķīgi, bet tāda kerij'īga sajūta. tikai man vēl nemaksā x summu par sleju, lai varētu atļauties monalo blank siksniņkurpes par $600. laiks rādīs kā būs

man nav labi. ne-pa-visam nav.
pažēlo un radi skaidru prātu, rītdiena!