hel'

Peedeejaa laikaa aizvien biezhaak attopos pie tee, ka ir tik daudz ko saciit, brt truukst vaardu, kas savirkneetos logjiskos teikumos; ta nu tikai retumis un mazums izkljuust aarpus praatojumiem citiem "taustaamaa" veidaa.

Veel juutu, ka slinkums uznjem apgriezienus un paarsteidzoshi veilki progrese savaa degradiivajaa buuiibaa.

Kaa arii atgriezhos pie vecajiem nikjiem t.i. neguleeshanas naktiis, shoreiz pat bez iipasha iemesla (ja nu vienigi to iemeslu vareetu piesiet Prison Break karteejai seerijai, bet nee). Dienas rezhiims pagriezts par 120 graadiem - veel 240 un buushu atpakalj.

Atzinja, ka laba dalja erasmus nav mana suga. Taadas papardes, chemurziedes un irbenes vien ir.

Un jaa, man ir saacies briivlaiks. Jau vakar. Doshanaas vieta joprojaam nenoteikta, bet prom. Lai nepiesietos, lai gan zinaams, ka kas noticis - noticis.

pilseeta uzradaas ziemassveetku rotaajumi. un zaljajaa kljavaa deg lampinjas.
nepiemeeroti un nelaikaa.

6:30 Chambery ir tik klusa un tuksha, liidziigi kaa dazhbriid riiga 24++ laikaa, kad tikai jaunieshu barinjsh pieskandina pilseetas ielas.
taa arii mees 42 gab vakar. tad 2,5 stundu garsh brauciens liidz Chamonix un sakam soljot. pa takaam un tacinjam, pa akmenjiem un garaam strautinjiem kalnaa augshaa. kljuust karsti, bet kalnu veeji taa viltiigi speeleejas ar mums. un jaa, peec kaadaam triis stundaam esam 2356m augstumaa un ieturam pusdienas pie Lac Blanc ar briinishkjiigu skatu uz MontBlanc sniegoto virsotni. Ieleja lejaa nemaz nav redzama - tik kalnu virsotnes visapkart. Un ezera uudens ir tik dzidrs, sauliite silda un ir skaisti.
atpakaljceljaa autobusaa manaams nogurums, bet ar smaidu.

tagad veel jaaizdoma ko iesaakt, un kurp aizbraukt aiznaakamaas nedeeljas briivlaikaa ;)

Nets speelee pasleepes, bet tagad ir atrodams arii istabaa. Tas priecee.

Kaartiigi izpeetiits tuveejais sporta piederumu veikals un ieguuts cieniijams ekipeejums kalnu (un citiem) paargaajieniem.

Un veel shodienas lekcijaa bija patieshaam lielisks profs.

Shovakar internets centaas buut pieejams arii manaa istabaa. Statuss – connected, local only; taalaak netika. Rezultaataa nebija pieejams ne istabaa ne aarpus taas – nekur kojaas un nevienam.

Un vieteejaa kljava shodien tika izrotaata ar Ziemassveetku lampinjaam. Gandriiz skaisti, pietruukst tik vien kaa “skaisti” lai vareetu par to priecaaties.

Un jau atkal nevaru izlemt, vai palikt pie saviem 13 izveleetajiem priekshmetiem, vai varbuut kaadu atmest vai tomeer panjemt veel tos divus klaat. Paspeet jau vareetu visu.

Nu jaa, un shodienas spilgtais apgalvojums par to, ka Ukraina ir ES daliibvalsts joprojaam mani smiidina ;)

taatad 5-dien biju aizceljojusi uz grenobli. ja pati pilseeta, staigaajot pa taas ielaaam, iipashu sajuusmu neradiija, tad brauciens ar vieteejo gaisa tramvajinju un skats, kas paveeraas, no cietoksnja uz pilseetu, bija lielisks, un tur augshaa veel varetu kaadreiz atgriezties.

un tad jau bija agrais 6dienas riits, paarseeshanaas Valence TGV stacijaa, kuraa 5min laikaa nosalu liidz pilniigam drebulim ar divaam jakaam muguraa. toties marselja...sasildiija. pilseeta, kuraa iemiileeties. klanu un juuras salikums ir magjisks. paarmainjas peec pateelot masu tuuristu priekshpusdienaa, tad pelde vidusjuuraa un tad var ljauties arii vnk pastaigaam pa shaurajaam ielinjaam, gar piekrasti un veerot saulrietu vecajaa ostaa. un tad veel izbrauciens ar jahtu un lieliska peecpusdiena pie Notre Dame de la Garde katedraales. ah. vien nostalgjiska nopuuta.

un jaa shii lieliskaa bet vienlaikus arii biedeejoshaa sajuuta, kad Francija iesuucas dzilji, dzilji iekshaa, liidz kaulam. ak jel!

spozha saule, zilas debesis, putnu dziesmas un svaigi pljautas zaales smarzha. taa iesaakaas mans riits.

kaarteejo reizi paarliecinaajos, ka mani jaatur pa gabalu no graamatniicaam Francijaa; iipashi FLE un dailjliteratuuras plauktiem.

heh, heleena noleema, ka vajag paceljot. kaa rezultaata naakmnedeeljas plaanaa Anecy, Grenoble, Marseille.
un jaasaak sastaadiit plaani naakamajaam nedeeljas nogaleem un briivlaikam. ziemassveetki jau aizplaanoti, bet par to kussh.

shodien kalnu virsotnees uzradaas sniegs. pirmais.

shodien atnaaca rudens. pirmo reizi no riita - ar veeju un smidzinashanu. tad veelaak peecpusdienaa ar stipraaku lietu. peecaak peleekie maakonji pilnibaa nosleepa skatam kalnus un bija gaaziens. un tad naaca varaviiksne.
tagad gan vinji visi ir prom. par notikumiem liecina tikai slapjais asfalts un viena pelkje pie baseina ielas preteejaa pusee.
un jaa arii kljavai liidziigais koks loga priekshaa ir padevies - taa virsotne iekraasojusies dzeltena. paareejie manaa apkaartnee gan veel turaas...zalji.

shodiena ljaava saprast, kaapeec franchu valodaa ir tika daudz apziimeejumu dazhaadiem lietus veidiem. saliidzinoshi daudz.

un veel aizdomaajos, kaa buus, kad kokiem nokritiis lapas. shkjiet, ka dezgan nemaajiigi, bet to jau veel redzeeshu. veel vispaar daudz ko vajadzeetu redzeet, apskatiit un izpeetiit. tik kaartiigi jaaizplaano. un jaasaak maacities. taa nopietni.

un jaa, veel gribas sarakstiit kartinjas. ir briivpraatiigie sanjeemeeji???

saakushi, kurinaat, tik neizzprotu, kamdeelj!?! pus kojaas, tagad logi liidz galam valjaa, lai istabaas nebuutu kaa pirtii.

nedeelja jaunaa vietaa. no vienas puses jau, no citas - tikai.
kalni ir apburoshi, taapat arii shauraas gaajeeju ielinjas pilseetaa. bet liidz pilniibai tomeer truukst...

man jaamaacaas atveerties un uzticeeties. vai varbuut tomeer nee?

par daudz mandelju

krāmēju koferus. jau atkal. pie reizes kārtoju failus datoros, tulkoju nepieciešamos dokumentus un vispār. jau atkāl nāk tās sajūtas, kā maijā. mazās bailītes un uztraukums pirms prombraukšanas, bet ne jau par to, kā man tur būs, bet gan par to, kā manējiem šeit.

house 5. sezona. man patīk.

jau pēc nedēļās kārtošos jaunajā pagaidu miteklī ar skatu uz Alpiem. nešķiet, ka tas attiecas uz mani. bet tā ir. jau atkal.

ir tik grūti piespiesties un uzrakstīt atskaiti - šobrīd, kad mans studiju semestris vēl nav sācies.

un dienas labākā daļa bija mamma mia kinoteātrī kopā ar omīti. tā jauki un no sirds ;)

biļete nopirkta. neliela plānu maiņa un reszultātā 21/09 rix-cph-gva. caur vilciena logu varēšu vērot ne tikai francijas, bet arī šveices ainavu.

taa diivaini ir seedeet te un apzinaaties, ka jau peec nedeeljas buushu maajaas pie miiljajiem. bet shobriid esmu te, shiisvasaras maajaas. kad Nensija maijaa iemineejaas, ka itin viegli varot mani iedomaaties uz palikshanu Francijaa, es tikai nosmeejos, bet shobriid man tas neshkjiet nemaz tik neiespeejami. ne shobriid un tagad, bet peec laika, kad galvenie reekjini vaardaa ViA ar LV buss nokaartoti, kas zin.

tuva un paziistama ir kljuvusi pilseeta, taas muuri, daarzi, ezeri, kas patiesiibaa ir baseini vai struklakas un cilveki. kaads vairaak, kaads mazaak un kaads pavisam tuvu.