hel'

pamazām sāku iejusties ritmā. tomēr darāmā vēl ir pamaz.
ir jaunais lekciju saraksts. no 29.01. aizņemtas būs visas 5 dienas. lai gan aizņemtas relatīvi, jo trijās no piecām dienām ir tikai pa vienai lekcijai. cūciski, ir viss, ko varu pateikt. labi, ka vismaz 5-dienās varēšu atbraukt gana laicīgi, lai nevajadzētu mainīt ierastos apmeklējumus :)

un jau tagad gribu uz YMCA saietu prāgā 2008. tik vēl neesmu pārliecināta, vai gribu braukt vienkārši tāpat, vai kā brīvprātīgā. bet laikam jau uz to nodarbināšanos no brīva prāta velk vairāk.

kā lai saņem sevi rokās, ir aktuāls jautājums.
slinkums ir pārņēmis visu un visus, kur vien paskatos.
cik ilgi vēl?

pārlasīju 06 ierakstus. jāpiekrīt andai, ka lielākoties tiešām nopietni. bet tāda jau esmu arī pati.
dažas slimības ir neārstējamas.
no visiem 19 tas ir bijis lielāko pārmaiņu laiks.
sākot dzīvi daļēji atsevišķi kļūstu patstāvīgāka, pieaugušāka.
izglītība ir ieguvusi citu vērtību manās acīs. tā joprojām ir nozīmīga, taču vairs ne prioritāte nr 1

ir uzrakstītas apņemšanās 07. pēc gada varēs redzēt, kā veicās!

Daces zvans vakar 22:02, lai vienkārši tāpat papļāpātu, nedaudz pārsteidza.
pēc brīvlaika būs jāiet ciemos

pastaiga gar daugavmalu. nopirkti šādi tādi nieciņi mīļajiem jaungadā. satikts mareks, kurš šoreiz pat sasveicinājās.
kāds par spīti teiktajam ir manāms draugos online. anda?!

ir tapusi vēstule, bet tagad neesmu pārliecināta, ka patiešām gribu to nosūtīt.

gg choir anglikāņos
tās dziesmas, smaidi, sveces, atmosfēra, sajūtas
to nemaz nevar tā īsti ietērpt vārdos. tas vienkārši IR!
I'm gonna let it shine, let it shine, let it shine...

uzsniga sniedziņš balts...
un nekas, ka joprojām var redzēt zaļu zāli.
sviests no manīm sāk atkāpties :)

pirmais priekštats (ar 1/2 gada ilgumā) par cilvēkiem ir maldīgs. īstenībā šodien kā skatījos uz sevi pēc 20 gadiem. tā varētu būt, bet negribu. gribu bik vairāk laimītes un sasniegumu savā dzīvē.
nepamet doma, ka cilvēkiem var rasties tikpat maldīgs priekštats par mani, kā man par viņu. bet galvenais jau tomēr ir, ka tie mīļie un svarīgie zin, kāda es patiesībā esmu. vismaz tā ceru :)

P.S. tā dziesma mani šodien vienkārši ierāva sevī

gribas ziemassvētkus, bet tikai tos īstos lūdzu. ar mājas uzpošanu, baznīcu, pašceptām piparkūkām un citiem gardumiem svētku galdā, ziemassvētku eglīti ar svecītēm un pēperkkoku sirsniņām (bez visādiem spīguļojošiem un zaigojošajiem krāmiem), klusu vakaru ģimenes lokā un klusi, lielām pārslām krītošu sniegu.

un 13d ziemassvētki arī iederētos šajā noskaņā (andu, ir kāc ziņs no līgs?)

tūrisms beidzies! ne gluži tā, kā man gribētos, bet neiešu cīnīties par 9, svarīgāk šobrīd ir veltīt spēkus un enerģiju uzņēmējdarbībai.
k-kur iekšā sēž dusma par cilvēku bezatbildību un nespēju iemācīties sakarīgi pastāstīt trīs īsiņas rindkopas. bērnudārzs.

P.S. priekšā sēdošais džeks k-kur izrāvis augstskolas rekvizītus un tagad i-netā pērk datoru sev un savam draugam. var jau arī tā, bet nepatīk man apziņa, ka jāmācās ar tādiem (piedodiet - zagļiem) vienā ēkā

neskatoties uz sev sarīkoto brīvlaiku esmu pamanījusies skrāt dažādus sīkākus un lielākus darbiņus. vēl jāpabeidz iesāktā prezentācija un jāuztaisa vēl viena, jāsamācās kontroldarbiem, par ļaunu nenāktu arī sameklēt k-ko par PR vai izanalizēt kādu bilanci. un gribu arī kaut cik izgulēties, jo rīt būs grūta diena. īsāk sakot darāmā pietiek, BET...
...bet šobrīd vairāk par visu man gribas vienkārši saritināties pie kamīna ar LIELU tējas krūzi rokās un pabūt jaukā draugu kompānijā ar sarunām, jokiem un smiekliem un sajust, ka esmu jau tomēr kādam vajadzīga un ļaut tā justies arī citiem.

un ziniet? darbs ierauj, vismaz mani. mācīties ir labi un interesanti, bet man tomēr aizvien vairāk sāk iepatikties iespēja strādāt un pašai pelnīt naudu. tā lūk!

tikko ielādēju vairākas ziemassvētku dziesmu izlases. sāk parādīties ziemassvētku noskaņa.

un paralēli veidoju prezentāciju angļu valodai - tūrisma maršruts Ēģiptē. būtībā sanāks mūsu ceļojuma atstāsts. šis tas jau bija piemirsies, bet nu visas emocijas un piedzīvojumi ir dzīvi un lēkā starp slaidiem un atmiņām. fotogrāfijas, suvenīri, zilais lakats ar grabulīšiem ... ak!

ak, lēdijas, lēdijas! diena bija jauka :)
Rutas kundzes māja ir apburoša (izņemot to gandrīz-Bārbijas guļamistabu, taču, ja nomainītu aizkarus būtu labāk) vajadzēs no viņas atpirkt. vismaz to torņa istabiņu iesākumā.
un pārējās mājas mēs arī pirksim. cik tur, kādas 10 - 15 beigās sanāca? un mums būs kafejnīca of the revolution (vai kafeinīcas ar mēdu), viesnīcas, kinoteātris, klubs for the old couples, mazi suvenīru veikaliņi un restorāns ar latviešu ēdienu un plāni, plāni, plāni... sapņi. gandrīz jau biju aizmirsusi, kā tas ir, bet man tika atgādināts.
jūra bija rāma un mierīga un gandrīz saplūda ar debesīm. un tas jaukais pensionāru paris ar mazo sunīti.
un vasarā mēs brauksim uz Liepāju. noteikti brauksim!

vakars bija jauks. kārtējo reizi iejutos novērotāja lomā. vajadzēs laikam vienreiz mainīties!, bet ne jau par mani bija šīvakara stāsts...
tomēr tagad sapratu, kāpēc tā māja mani tā... pat nezinu kā noformulēt, bet radās zināmas emocijas. izrādās pirms kāda laika, kad mana mamma bija maziņa tur, tikai stāvu zemāk, dzīvoja man ģimene. laikam sajutu kādu strāvojumu :)

You don't choose your family. They are God's gift to you, as you are to them.
(Desmond Tutu)
un es varu tikai piekrītoši pamāt ar galvu.

šodien nejauši iegriezos zvaigznē. tagad manā īpašumā ir par vienu dictionnaire francais-letton vairāk :) jāsāk lēnām gatavoties ceļam.

gribu otrdienu.

top darba pēdējās rindkopas. nodošanas laiks pagarināts līdz piektdienai, bet varēšu sūtīt prom jau šovakar. lai ir miers un punkts un basta. izskatās krietni cerīgāk nekā pirmdien vai svētdien.

un vispār man tas ir apnicis.

gribu piespiedu (kā izteicās Miša) brīvlaiku. ar sestdien's vakara svinībām un citiem jaukiem pasākumiem, un, protams, otrdienas tikšanos ar lēdijām. miss those evenings with games, snacks and tea.

datoru pasniedzējs tikko ar visnopietnāko sejas izteiksmi pastāstīja, kā exelī uzdrukāt augstas kavlitātes smalkus špikerus

tikko pabeidzām pārkārtot istabu. tagad ir vairāk vietas. vēl tikai jāatved šis un tas un tad arī pie mums būs kā pie cilvēkiem - skaisti un mājīgi :)

vakar sākās mikroekonomika.
pirmā atziņa no mišas - jūs (studenti) esat racionāli domājoši cilvēki - homo economicus

ir nakts un es neguļu. (jau atkal) un mācības ir tikai daļēji (10%) pie vainas.
bet īstenībā pabeigt prezentāciju, vai iet gulēt - tāds ir jautājums.