hel'

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jūtos galīgi neiederīga apkārtējā vidē
katra saruna ar ģimeneslocekļiem beidzas ar kašķi, tāpēc izvēlējos klusuma taktiku. nevarētu gan teikt, ka tas uzlabo stāvokli.
nesen uzzināju, ka esmu slinka, nepārāk gudra, izklaidīga, pārāk maz veltu laku mācībām un nemaz necenšos k-ko sasniegt, sekmes ar' nav diez cik labas, lienu visur, kur nevajag, mana darbība nevienam nav vajadzīga, iedomājos no sevis nezin ko, lai gan esmu pilnīga nulle...
jauks sākums, kāds nevēlas paturpiāt, lai atklātos vēl kāda man nezināma manas personības šķautne?
  • Varbūt tev nemaz nevajag pārdzīvot un vismazākajā gadījumā jau nu meklēt sevī kādu vainu, tas, vai tu k-ko dari, nedari, vai ne tā dari taču nevar ietekmēt savstarpējo ģimenes mīlestību (nu piedod, nevaru atrast citus vārdus, nezinu-ģimenes locekļus saites), jo galu galā vispārīgi mīlestību (es domāju paplašinātāk) nevar iekarot ar paveiktiem darbiem vai nedarbiem, citādāk jau visi gudrie, talantīgie, čaklie, darbīgie, utt. būtu vislaimīgākie, kā bieži nemaz nav. Tāpēc neņem galvā, jo, ja tev AR TĀDĀM SEKMĒM, uzņemšanos un atbildību vēl ģimene var ko pārmest, tad drošvien ne jau tur tas cirvis ir aprakts...
    • piekasīties jau vienmēr būs pie kā
      es zinu, ka tie visi ir tikai iemesli, bet problēma ir tur, ka es nezinu šīs attieksmses cēloni
Powered by Sviesta Ciba