hel'

nepatīk būt ierobežotai. pilnīgi kā ziedoņa epifānijā "ar rāmjiem ir tā..." patīk vai nē, bet viņi ir. dažam man izdodas izgrauzt kādu robu. kādus var savienot, neitralizējot vienu malu. citi atkal pārklājas un rodas eilera riņķiem līdzīgs veidojums. bet tas jau nemaina lietas būtību un tie vienalga ir.

un pilnīgi noteikti agrāk, kad nebija tik daudz iespējau bija vieglāk. vai interesantāk? diez vai, bet vieglāk noteikti.