hel'

atkal mani plāni visu izdarīt laikā izgāzās. =( šķiet būs kārtējā negulētā nakts
tracina, ka vecāmāte, ar kuru sarunāts, ka viņa atnāks 18.00, ierodas par nieka SEPTIŅĀM stundām ātrāk. rezultātā pavada pie manis visu dienu. (dabūju nieka n-to reizi dzirdēt kā tiek kritizēti cilvēki (lielāko daļu nemaz nepazīstu), dažādas pamācības un skaļu nopūtu par to, cik grūta dzīve man gaidāma nākamgad...) visnotaļ vērtīgs ieguvums. vai arī nē!
bet tas, ka es vēlējos izpildīt m.d., noskatīties kādu filmu un atvēlēt laiku sev, protams, palika otrā plānā. kāda gan kādam gar to daļa?

nez vai dusmas ir labs motivācijas avots? šaubos, bet tad jau redzēs.

dodos urbties cauri rugettas dienasgrāmatai, tās analīzei, otrajam pasaules karam...