hel'

viena liela putra. gribas nospiest "stop" pogu, tā iegūstot laiku visu salikt pa plauktiņiem, bet dzīve jau nav dators, kurā var visādas podziņas saspaidīt.
pāris mājieni, ka neesmu īsti normāla, bet ha! es to jau tāpat zinu
ja man tiek dots tik daudz laika pārdomām, tad sāku šaubīties, kas nav labi un bija jāpieņem cita izvēle
vēl nezināmu iemeslu dēļ nevaru ieslēgt datoru, kas nozīmē, ka 1-2dienas domas tā arī paliks elektronisiki nepiefiksētas
un joprojām ļoti, ļoti gribu uz jūru