hel'

ziņas, ka viņa dodas prom uz angliju jau pēc divām dienā pārsteidza mani nesagatavotu - kā sniegs no skaidrām debesīm. iepriekš par to netika bilsts pat ne vismazākais vārds, pat ne skaņa, bet šodien... satikāmies uz 10 min un promejot, tā starpcitu: "es svētdien aizlidoju." apskāviens un ir prom, bet es apjukusi un nesaprašanā palieku stāvot gaiteņa vidū. vēl tagad nespēju aptvert, ka nākamreiz tiksimies tikai ziemassvētkos, bet varbūt pat TIKAI vasarā, jo iespējams ātrāk Ļeņčikam atbraukt neizdosies :(
jūtos, ka kāds būtu izzadzis kādu daļu no mans dzīves. nākotnes dzīves, jo tagad mūsu plāni tā vienkārši izkūp gaisā...