hel'

šodien bija tāda vienkārši jauka diena. ar prieku, ka esmu te un tagad, bez liekām ilgām par to, kur manis nav.

laikam jau uzaicinājums uz darba inteviju, man lika atsaukt to pašu ceļa posmu, pirms nu jau trim gadiem. un atsauca visas tās atmiņas par Hel un viņas sajūtām tajā laikā, par sapņiem, plāniem un iecerēm. daudz kas ir mainījies, bet tomēr sapņi, plāni un ieceres joprojām, ir. un pat ja tie vairs nav tie paši, tas taču nav tas savrīgākais, galvenais, ka ir. un lai ir tas iemesls, no rīta celties un līst ārā no gultas, lai ir uz ko tieksties un ko gaidīt un lai tā krustiņu vilkšana kalendārā un dienu skaitīšana nav tik mokoša.

man liekas šodien es atardu to sevi pirms tiem trim gadiem, un kļuva tik viegli būt un dzīvot šeit. un lai gan es zinu, ka pēc apmēram četriem mēnešiem viss atkal un no jauna mainīsies es neredzu nevienu, ittin nevienu pašu iemeslu, kāpēc es nevarētu patiesi un no sirds izbaudīt to savu dzīvi iekš LV, šeit un tagad.

P.S. un svētdien nolemts iet ar māsu vārtīties sniegā un spiegt aiz sajūsmas :)