hel'

bez sniega un eglītes, bet gan ar lietu vakar un vismaz +10 grādiem šodien un ar lampiņām piemājas kokā, kas atgādina kastani, un, neskatoties uz to, ka nav tās īstās ziemassvētku sajūtas, svētki tomēr tiek aizvadīti siltā un jaukā ģimenes (kas gan nav tā īsti manējā, nu vismaz pagaidām) atmosfērā.

un ir tāds vienkārš un lielisks miers. pēcpusdienas pastaiga mežā, skats uz kalniem un jūru no mājas terases, liek viennozīmīgi saprast, ka Parīzes, man šķiet pietiek. tai vienmēr būs sava īpaša vieta manā sirdī un atmiņās, bet tā viennozīmīgi nav vieta, kurā es gribētu iekārtoties uz ilgāku palikšanu. vēl daži mēneši, varbūt pāris gadi, bet tad gan Hel' grib laisties citos ūdeņos azūra krasta virzienā, bez metro burzmām, nebeidzamiem streikiem un nīgrām sejām uz katra stūra...