hel'

pārkārtota māja un pārbīdītas mēbeles. ja neskaita grāmatas plauktos un koferi istabas stūrī, tad nekas vairāk neliecina par to, ka es šeit dzīvotu. tagad laikam atliek vien saprast, kurā mēnesī es atgriezīšos LV un uz to laiku sākt meklēt īrējamu platību. vismaz variantus. bet ja atgriežas pie pārkārtošanas, tad ko vien nevar atrast ieslēptu atvilktnēs, plauktos un skapjaugšās. tā visa vidū arī 5 gadus vecs "Zintnieka" numurs un ne mazākās saprašanas, kā tas nokļuvis mūsmājās. par to, ka savā laikā neesmu sekojusi Dornas ieteikumiem to iegādāties un palasīt esmu vairāk nekā droša.

un vakarā sarunas pie tējas tases kopā ar pēc Daniel es receptes gatavoto Tiramisu. un fotoalbumu pāršķirstīšana. bērnības bildēs mēs ar māsu neesam pat ne bišķin līdzīgas, bet es toties esmu mammas kopija, ja salīdzina mūs vienā vecumā. un skatot cauri vecās klasesbildes, pie 11.d kopuzņēmuma māsa pēc ilgas pētīšanas pielika pirkstu un pajautāja "tā tiešām ir līga?"
tam visam blakus atklājās, arī, ka viņa skaita gadus, līdz varēs iet par vadītāja palīgu nometnē un paralēli kaļ plānus par iespējām tur vēlreiz iefiltrēties dalībnieka lomā arī šovasar.

bet visā visumā mēnesis mājās būs pagājis. ir 22. omītes dzimšanas diena - lielais iemesls, kāpēc braucu mājās un vienīgais, kāpēc paliku te tik ilgi. pēcpusdienā būs ciemiņi. bet jau rīt lidošu prom, t.i. atpakaļ. vēl tikai jāaiziet rīt no rīta kārtīgi izvārtīties pa sniegu, jo tur ir jau gandrīz pavasaris. sniegu vairumā gan varēs dabūt, ja saņemšos aizbraukt slēpot, bet nav man vēl īsti pārliecības, ka gribu to darīt. bet droši zinu, ka gribu uz spāniju. atliek vien izdomāt uz kurieni tieši un kad.