"Gone With the Wind"
Nu, es, lauķe, beidzot noskatījos šo kino klasikas, tik ļoti apjūsmoto filmu. Pēkšņi, vienu svētdienu pusdienojot pie vecāsmātes, sāku skatīties uz viņas Padomju laikā izdotajām grāmatām (kas atrodamas visās mājās, kur dzīvo cilvēki manas paaudzes vecvecāku vienaudži) un domāju, cik viņa pati no visām šīm grāmatām, kuras šķiet tajā laikā visi negausīgi grāba ciet, lai tikai piepildītu skapjus, ir izlasījusi. Tad mana nākamā doma bija, ka beidzot jaaiztek līdz bibliotēkai un jāpaņem kāda grāmata, jo esmu tik ļoti noilgojusies pēc lasīšanas. Bet, līdz ar to, mana nākamā doma bija : "Muļķe! Tu jau gadu nejēdz mēneša pēdējā sestdienā aiznest grāmatas uz bibliotēku, tā kā tev nespīd nekāda iešana uz turieni!". Un es atcerējos to grāmatu kaudzi, ko tiešām biju paņēmusi pirms gada un vēl neatdevusi atpakaļ. Mans skatiens vēljoprojām slīdēja pāri visām grāmatām un es nodomāju, ka laikam beidzot jāsāk lasīt Hemingvejs. Tā nu es paņēmu dažus sējumus un nedaudz aizrāvos. Paņēmu vēl kādas septiņas grāmatas, starp tām arī "Vējiem Līdzi" abas grāmatas. Tā nu es sāku lasīt pirmo daļu, tiku līdz beigām, bet, nespēdama nociesties, noskatījos filmu, par spīti tam, ka sev biju nosolījusies, ka filmu skatīšos tikai tad, kad būšu piebeigusi abas grāmatas. Bet es esmu vāja! Tā nu es noskatījos un vīlos pašā stāstā, es nebiju gaidījusi ne tādu notikumu gaitu, ne tādas beigas. Bet visā visumā, tiešām, ļoti laba filma, par aktierspēli nemaz nerunājot. Un ļoti, ļoti atbilstoši aktieri, manuprāt atrasti. Pirmo reizi mūžā bija tā, ka galvenie varoņi bija tik fiziski līdzīgi varoņiem, ko es biju iztēlojusies, lasot šo darbu. Rets bija pilnīgs manu domu atspoguļojums, Skārleta gan nedaudz savādāka, bet tas nemaina faktu, ka pati nobrīnījos. Laikam, gan jau kaut kad senā bērnībā biju šo filmu redzējusi un atmiņā palikuši šie tēli. Lai nu kā, visiem iesaku noskatīties šo filmu, bet pirms tam izlasīt grāmatas, ko es pati tagad apzinīgi turpinu darīt.