agnese has spoken

Recent Entries

l_amb

View

November 14th, 2009

"Gone With the Wind"

Add to Memories Tell A Friend
Nu, es, lauķe, beidzot noskatījos šo kino klasikas, tik ļoti apjūsmoto filmu. Pēkšņi, vienu svētdienu pusdienojot pie vecāsmātes, sāku skatīties uz viņas Padomju laikā izdotajām grāmatām (kas atrodamas visās mājās, kur dzīvo cilvēki manas paaudzes vecvecāku vienaudži) un domāju, cik viņa pati no visām šīm grāmatām, kuras šķiet tajā laikā visi negausīgi grāba ciet, lai tikai piepildītu skapjus, ir izlasījusi. Tad mana nākamā doma bija, ka beidzot jaaiztek līdz bibliotēkai un jāpaņem kāda grāmata, jo esmu tik ļoti noilgojusies pēc lasīšanas. Bet, līdz ar to, mana nākamā doma bija : "Muļķe! Tu jau gadu nejēdz mēneša pēdējā sestdienā aiznest grāmatas uz bibliotēku, tā kā tev nespīd nekāda iešana uz turieni!". Un es atcerējos to grāmatu kaudzi, ko tiešām biju paņēmusi pirms gada un vēl neatdevusi atpakaļ. Mans skatiens vēljoprojām slīdēja pāri visām grāmatām un es nodomāju, ka laikam beidzot jāsāk lasīt Hemingvejs. Tā nu es paņēmu dažus sējumus un nedaudz aizrāvos. Paņēmu vēl kādas septiņas grāmatas, starp tām arī "Vējiem Līdzi" abas grāmatas. Tā nu es sāku lasīt pirmo daļu, tiku līdz beigām, bet, nespēdama nociesties, noskatījos filmu, par spīti tam, ka sev biju nosolījusies, ka filmu skatīšos tikai tad, kad būšu piebeigusi abas grāmatas. Bet es esmu vāja! Tā nu es noskatījos un vīlos pašā stāstā, es nebiju gaidījusi ne tādu notikumu gaitu, ne tādas beigas. Bet visā visumā, tiešām, ļoti laba filma, par aktierspēli nemaz nerunājot. Un ļoti, ļoti atbilstoši aktieri, manuprāt atrasti. Pirmo reizi mūžā bija tā, ka galvenie varoņi bija tik fiziski līdzīgi varoņiem, ko es biju iztēlojusies, lasot šo darbu. Rets bija pilnīgs manu domu atspoguļojums, Skārleta gan nedaudz savādāka, bet tas nemaina faktu, ka pati nobrīnījos. Laikam, gan jau kaut kad senā bērnībā biju šo filmu redzējusi un atmiņā palikuši šie tēli. Lai nu kā, visiem iesaku noskatīties šo filmu, bet pirms tam izlasīt grāmatas, ko es pati tagad apzinīgi turpinu darīt.

Plaušas uz grīdas.

Add to Memories Tell A Friend
Nu, mīlīši, beidzot es esmu atpakaļ uz pekām. Garš un mokošs bija atveseļošanās process, likās, ka nekad nebeigsies karstuma un aukstuma viļņi, nebeidzamā svīšana, murgošana, nespēšana aizmigt un vispār - mocīšanās. Bet tad vienā jaunā dienā, precīzāk ceturtdienā es ar prieku secināju, ka es beidzot jūtos salīdzinoši labi bez pretsāpju tablešu, mana labākā drauga Ibumetin lietošanas. Un litriem dzertā tēja arī bija devusi savu artavu manai atlabšanai. Un es nopriecājos jau vien par faktu, ka es spēju pakustēties bez liekām mokām. Es beidzot varēju pati aiziet un uzvārīt sev tēju! Lai nu kā man būtu gājis pa šīm pēdējām dienām, es neatminos, kad man pēdējo reizi būtu bijusi tāda gripa. Bet viss labs, kas labi beidzies un es ļoti drīz būšu pavisam gatava iet atpakaļ ierastajā dzīvē! Vienīgi vēl jātiek no mokošā klepus vaļā, bet tas jau liekās sīkums, salīdzinot ar to, ko pārdzīvoju pēdējās piecās dienās.

Mani atkal ir sākusi vajāt mana pagātne, kuru tik cītīgi centos aizmirst UN KURU MAN JAU GANDRĪZ bija izdevies aizmirst. Bet ko lai dara, tas laikam galīgi nav manā pārziņā. Dažkārt vien gribas uzbļaut : liec mani mierā un nekad vairs nerādies man tuvumā, bet tad atkal uznāk tas cilvēciskais vājums un bezspēcība, dziņa un kārtējā doma, ka es tomēr negribu, lai viņš iet prom. Negribu, lai tā atkal ir pagātne. Gribu, lai viņš ir tuvu. Gribu, lai viņš ir ar roku aizsniedzams. Gribu, gribu, gribu. Un tad es atceros savu tik ilgi piedāvāto "man-ir-tik-ļoti-vienalga" attieksmi un cenšos kārtējo reizi izlikties par to, kas es neesmu. Vismaz ne pret viņu. Ja dusmojās, tad zini, ka NAV VIENALGA.
Es mīlu dzīvi.

Es eju prom.

October 21st, 2009

Add to Memories Tell A Friend
enigma - push the limits.mp3

silence must be heard.mp3

Add to Memories Tell A Friend
vēstule tiek aizsākta
kā parasti – sveicieni
pāris vilcieni
par to kā gājis
līdz roka iesilst
...un var turpināt vārsmu

kurā man ietilpst
radi un draugi
īsāk – mājas
kā arī
laika posms
kurš
šķiet
ieilgst ārpus tās
...

rindas turpinās

ilgas pēc tā
kas trūkst –
rokas siltas
un
sirdis kas jūt
proti
vēlmi pabūt
uz mirkli
cilvēka paspārnē
kurš sildīja
un varbūt arī mazliet mīlēja

September 21st, 2009

-Fix u-

Add to Memories Tell A Friend
Šodien iegāju grāmatnīcā un izdomāju, ka jāatsāk atkal lasīt grāmatas, jo es nolēmu, ka manam degradēšanās posmam ir pienācis gals. Gribēju atrast kādu grāmatu par to, kā izprast ķermeņa valodu, jo tā ir mana jaunā apsēstība, visur meklēju zemtekstus, visur pamanu sīkumus, ko citi nepamana un domāju kāpēc tieši tā tas un tas cilvēks tā salika rokas vai pielieca galvu. Slimi. Un tad es uzdūros grāmatai "Neglītuma vēsture", kuru es noteikti gribētu kādreiz izlasīt, jo es tiešām nespēju saprast kā viņi spēja noteikt, kas ir neglīts un kas nav. Jo kas vienam ir neglīts, otram nav. Nu, tas man lika aizdomāties.


Šodien sasmējos, kad Katrīna pamanīja manu ELLE's augusta izdevumu un nošausminājās no kura laika viņi uz žurnāla vākiem liek BĒRNUS,hehe.

Vispār šodien bija visnotaļ skumja, garlaicīga un pasīva diena, cerams, ka rīt būs savādāk. Neskatoties uz manu 37,5 grādu lielo temperatūru.

Jums ir kādreiz bijis tā, ka gribās kādam teikt "Cik man bija labi un daudz labāk nekā ir tagad, pirms es tevi pazinu"? Jā, man ir tiešām gribējies teikt. Un ne to vien.

Klausamies Coldplay.

September 18th, 2009

laiks pārdomām - ja kārlis ir kaža, tad pēteris ir ... ?

Add to Memories Tell A Friend
atcerējos prikolu, jo klausījos kažu. nopietni, ES KLAUSĪJOS KAŽU. un lai cik tas nožēlojami un vēl kā neizklausītos, man tiešām ļoti patīk divas dziesmas.
ok. vispār šodiena man totāli izsita no sliedēm. sākās zebras periods, vienu dienu laba diena, vienu dienu slikta. rīt ir paredzēts būt labai, so, es lieku cerības uz rītdienu.
un es vispār neesmu šodien mācījusies. un vispār šogad es neesmu izpildījusi nevienu mājas darbu, man šķiet. jāsāk laboties. sāksim ar to, ka vispār ir pus1 un man, kā mazam bērnam ir jāiet laikus gulēt. ARLABUNAKTI

Add to Memories Tell A Friend
es atkal izdomāju atgriezties pie vecajām vērtībām un uztaisīt jaunu kontu šajā brīnišķīgajā portālā, kas man atgādina vien manus hipiju-laikus, hehe. vienkārši es sapratu, ka man bieži vien nepietiek izteikt savas emocijas ar 140 zīmēm twitter'ī, so šī ir vieta, kur es izplūdīšu garās runās, hehe. BEVARE.
Powered by Sviesta Ciba