visa tā dzenāšanās, pakaļskriešana - attālināšanās. Vējasuns ir noguris no tādas spēles. Kādēļ mīlestība nevar būt viekārša. Viegla. Beznosacījumu. Kādēļ kāds vienmēr mīl vairāk? Kādēļ, kad pārnāc mājas, Vējasuns nevar vienkārši tev nolaizīt seju un saritināties blakus? Kādēļ tā skaidrošanās, ņemšanās, pazušana uz nezināmu laiku? Vējasunim to nevajag. Mājas ir labi, bet spēks ir brīvībā.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |