Vējasuns · ir · traks

Vējasuns tik ļoti mīl.
Tik ļoti, ka nepaliek nekas pāri
un tāda ir dzīve.
Vienmēr kāds būs zaudētājs.
Vienmēr kādam sāpēs.
Vējasuns var tikai cerēt, ka nākamreiz būs labāk, jo visādas pašiznīcināšanās formas galīgi nav viņa garā. Uz priekšu. Tālāk. Tikai tālāk. Nekad atpakaļ.
Grūti tā, bet savādāk nevar. Savādāk pietrūks dūšas.
Jau tā Vējasuns tik ilgi cēla sienas ap to dzīvi, kas nekad viņam nepiederēja.