Vējasuns · ir · traks

Punsaktī karstvīns garšo pavisam citādāk, nekā tad, kad apkārt viss ir gaišs un labi caurredzams. Nakts skaistums ir nezināmajā. Vējasuns iet pa vientulīgām, slikti apgaismotām ielām un ar dunošu sirdi galvā un lūr aiz stūriem, vai kāds tūlīt nelēks virsū. Pat stūrus nevajag, lai kļūtu mazliet baisi. Vēl labāk, ja kāda raustīga gaisma, lietaina dūmaka un migla, tad tik kādu nesaprotamu troksni un Vējasuns jau gatavs mesties uz visām četrām, lai ātrāk joņojas. Tie°ši tāpat kā pusnaktī iet vienam peldēties.
Cigarešu dūmi jaucas ar vīna garaiņiem un padara Vējasuni mazliet atkarīgu no pērkamās laimes. It īpaši naktīs, it īpaši sēžot uz balkona, it īpaši, ja tieši šobrīd nevajag neko un nevienu. Pietiek tikai ar Vēju un Suni. Abiem labi