| Mans pirmais sapnis.. |
Sep. 20th, 2005|04:39 pm |
Skolas taa saucamais "Siiko gals" bija paarveidots par viesniicu. Man un Antonam bija nummurinjsh 204. Nu tas sanaak tieshi pretii tualeteem. Mazo beernu fiziskaas audzinaashans skolotaajam Kvaalim bija nummurinjsh 203. Nejaushas sagadiishanaas peec mees abi reizee iznaacaam no nummurinjiem un tieshi mums pretii nedaudz, pa kreisi no tualeteem, ja skataas no ZR puses staaveeja Antons. Vinjsh laikam bija aizgaajis uz kafejniicu peec bulcinjaam un tagad leenaam taas stuuma kungjii. Viss bija kaartiiba, bet man nepatika Kvaalis - es sadusmojos un iepisu vinjam pa seju, salauzjot vinja degunu. Es vinju nodirsu par pidaru un .. (lai nu paliek). Paaris sekundes un esmu zemee, dazji izdzisushi kadri, zvaigzniites gar aciim, kuras ir salipushas kopaa un raadaas tikai melna bilde [punkts] Atceros, ka Kvaalim bija tumshi zils trenninjteerps. Trenninjbikshu gali bija sasjaurinaati un aizbaasti aiz krosenju meeliiteem. Gar bikshu malu stiepaas divas garas sviitras liidz pat lejai - viena gaishi zalja, otra balta! Pamodos.
Rodas jautaajums. Kur palika Antons?... |
|