| |
[22. Dec 2004|01:37] |
Lielās un klusās sirdis
Viņi ceļmalās atstāj
tik daudz četrlapu āboliņu
Neatrastu un bez mājām.
Lielas un dziļas sirdis
Tagad no ceļmallapām
Runā, runā uz mums,
Vienalga pārvēršas lapās
Lielas un patiesas sirdis
Tagad magonēs deg:
uz mūsu šodienas atmiņu
Purpura avoti tek. |
|
|
