Mincis

Vakar man atveraas acis. Visu sho laiku mums ir melots, ir megginats uzspiest iedomu pasauli. Es shobrid par dazham bildeem drauggjellos. Gadas tur tadas bildes, vai pat trakaak, ari galerijas. Parasti meitennnu. Bilde ir redzama meitene, meitene vecrigaa vai taas apkaimee. Visa tada jautra. Bilde vinna vienmeer vel ari pozee un nofotografetais moments nekadaa gadijumaa nav nejaush. Apkart ir redzami vel dazhi cilveeki un viss liecina par jautriibu. Vakar es visu sapratu. Visu! Eju pari kanaalam pa vieno no mazajiem tiltinniem un ko es redzu. Stav meitene pie tiltinna malas un skaidro maminnai kuraa momentaa ir jaspiezh poga un kada poza tad vinnai jabuut un es atvainojos, bet shii meitene nebija nemazaam tik jauna. Tatad luk kur vinnas rodaas. Un es pekshnni apjeedzu, ka cilveki tanis bildees biezhi ir garam ejoshi, taa jautriiba ir uzspeleeta. Beidzot ir skaidrs kapeec ir liidzi fotoaparaats tadaa jautraa baliitee. Parmest nevar. Nevar tikai tapeec, ka vinna to dara lai ieguutu draugus. Vinnaj vajag draugus. Vinna to ir pelnijusi