| |
[Oct. 14th, 2004|06:21 pm] |
Ir tik daudz siikumi, kas padara manu buushanu uz shiis pasaules jaukaaku:
- saules sarkanums, kad taa atvadaas dienas beigaas;
- mazuliisha smaids, kas nevilshus liek man pasmaidiit;
- vecmaaminjas noruupeejies vaigs, kad kaarteejo reizi esmu veelu maajaas......
Taa turpinaat un turpinaat.
Ir cilveeki, kam es sheit un tagad esmu nepiecieshama, vienkaarshi taapat. Neko neprasot pretii..
Un ir cilveeki, kas mani miil. Tik ljoti, ka bail atziities:) |
|
|
