| |
[Oct. 14th, 2004|11:07 am] |
|
Ir brīnišķīgi tie mirkļi, kad bez iemesla ir labi. Ir miers. Ir smaids. Ir kāda roka, kas Tevi ceļ uz augšu. Tuvāk saulei. Tuvāk labajam. Un agrāk nostalģiskā mūzika, tagad liekas kā vispriecīgākais skaņdarbs. Mīlu. Visus un sevi. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2004|02:28 pm] |
Es speeju aiziet pirms vinja. Speeju piecelties un neskatiities atpakalj. Tik uz priekshu.
Jo vinjsh ir nelaimes putns. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2004|06:21 pm] |
Ir tik daudz siikumi, kas padara manu buushanu uz shiis pasaules jaukaaku:
- saules sarkanums, kad taa atvadaas dienas beigaas;
- mazuliisha smaids, kas nevilshus liek man pasmaidiit;
- vecmaaminjas noruupeejies vaigs, kad kaarteejo reizi esmu veelu maajaas......
Taa turpinaat un turpinaat.
Ir cilveeki, kam es sheit un tagad esmu nepiecieshama, vienkaarshi taapat. Neko neprasot pretii..
Un ir cilveeki, kas mani miil. Tik ljoti, ka bail atziities:) |
|
|