| |
[Mar. 25th, 2008|11:04 am] |
|
Naktīs panika mijas ar pārāk lielu mieru. Ņemot vērā, ka man neļauj gulēt, nākas celties un darīt kādus mājas darbus vai arī vienkārši gultā grozīties no vieniem sāniem uz otriem. Nu lūk, otrajai darbībai ir visai neparedzamas sekas, jo grozīšanās mijas ar domāšanu, kas manā stāvoklī liek sadomāties visādas greizas lietas. Jau piecas reizes esmu izdomājusi, ka blakus gulētājs mani nemīl un neesmu viņam vajadzīga, kā arī vairākas reizes izspēlēju mantu kravāšanas spēli savā galvā. Zinu, ka izklausās diezgan sick, bet nespēju šīs domas apturēt, ja vien tajā mirklī mani nesamīļo vai arī nepasaka kaut ko labu. Un to gan es dabūju pārāk reti. |
|
|
