| telefons |
[01 Feb 2009|04:11am] |
esmu pamodināts no nemitīgas telefona zvanīšanas
man vel ir sapņi piekaltuši pie acu katiņiem
un mana mute ir sausa un garšo sūdīgi
atkal zvana
lēnām es izrāpjos no gultas
erekcijas paliekas vel kavējās manos šortos
kā apnicīgs viesis
atkal zvana
uzmanīgi es aizslapstos līdz vannas istabai
lai neparādītu savu mantību citiem
šeit es sataisu nevērīgu rīta seju
kura vienmēr ievada manu ikdienas ziedojumu
reiz zilajam tualetes ūdenim
kuru es vienmēr mīlu padarīt zaļu
atkal zvana
es nokratu divreiz, kā vairums
un mani vienmēr kaitina pilieni, kas paliek
izraisot mazu mitruma pleķi manu apakšbikšu priekšpusē
es gurdens lēnām, nedroši
iemaldos istabā
kur mans tēvs smēķē ģitāras
tas ir cigārus
savā mīkstajā klubkrēslā
es zinu visu par klubkrēsliem
un tad es dziedāju dziesmu saviem draugiem
Jēzus ir mans draugs
Jēzus ir mans draugs
tu nevari to dabūt
jo Jēzus ir mans draugs
zvana zvana
velns parāvis, nolādais izpistais kuces dēls zvana
es ieeju virtuvē un es
tukši blenžu uz to spiedzošo plastmasas maitu
tā kā tas turpina zvanīt es zinu, ka tā ir viņa
un tā kā tas turpina zvanīt, viņa zina, ka tas esmu es
|
|
