| melnā koma |
[11 Sep 2008|07:49pm] |
man mute bija kā sile
kas ražoja melus
un es augu un nezināju ko mīlēt nozīmēja līdz dienai
kad viņas sirds bija asins pleķis
es savācu to visu, tas nekad nedzīst, tas nekad neiet prom
sadedzini visas labās lietas ēdenes acī
mēs bijām pārāk dumi, lai skrietu nāvē, lai mirtu
šī nekad nebija mana pasaule
tu paņēmi eņģeli projām
es nogalināju sevi lai visiem liktu maksāt
es viņai to būtu pateicis
viņa bija vienīgā lieta
ko es varētu mīlēt, šaj mirstošā pasaulē
bet vienkāršais vārds, mīla
jau bija miris un aizgāja
sadedzini visas labās lietas ēdenes acī
mēs bijām pārāk dumi, lai skrietu nāvē, lai mirtu
|
|
