Tikai es jau nu ieteiktu virs dzemdību namu durvīm uzlikt līdzīgu uzrakstu kā virs Dantes elles vārtiem, par to, ka visas cerības (par mierīgu un sev veltītu dzīvi) ir jāatstāj ārpusē;)

Man te viens asprātis bija ieķibinājis, ka edz, kāpostu zupas smaka tā nekaitējot Bērnu Veselībai kā pīpējošs onkulis/tante uz kaimiņu balkona.
Uz ko atbildēju:
Ak jel, svētā govs - bērnu veselība! Bērnu veselībai daudz mazāk kaitē pīpējošs onkulis no kaimiņu balkona kā tas, ko viņu vecāki ik dienas viņiem bāž mutē - visi tie čipši, konfektes, gumijlācīši, saldējumi no palmu eļļas, krāsainās limonādes, šokolādes sviests, sausās brokastis, hamburgeri, bulciņas, kartupeļi, cīsiņi, pankūkas un tā tālāk un tā joprojām. Un māmiņa, kas grūtniecības laikā piebāzās ar ogļhidrātiem, viņam ir daudz vairāk pāri nodarījusi.
Paskaties interneta tīri procentuāli: cik ir bērnu ar plaušu vēzi un cik ir aptaukojušos bērnu un bērnu ar diabētu. Un astma arī, starp citu, nerodas vis no pīpējošiem kaimiņiem, bet ir sekas alerģijai un diatēzei, kam savukārt "kājas aug" no aplama uztura grūtniecības laikā.
( ... tālāk ... )
Un vispār - ja tas sīkais nevis sēdētu pie datora augām dienām un, iebāzis degunu loga spraugā, ostītu - no kura balkona kas smird, bet normāli dzenātu bumbu pagalmā ar tādiem pašiem čigliņiem, nekāds kaimiņonkuļa dūms viņam nekaitētu, jo neviens pīpētājs pie pilna saprāta ij tuvumā nenāks vietai, kur padsmit aurojoši briesmoņi auļo kā tāds zebru bars;>

Nevajag lasīt starp rindiņām to, kas tur nemaz nav uzrakstīts.
:)

Runājot par dažu velosipēdistu principiālu braukšanu pa ietvi. Nupat pavasarī: eju pa Sadovņikova ielu (tā iela tajā posmā ir tik šaura, ka pat diviem kājāmgājējiem ir grūti izmīties), pretī brauc viena DURA uz velosipēda. Savādāk nenosauksi - saģērbusies kā Sarkangalvīte no aņuka - sarkans mētelītis, sarkani zābaciņi, sarkana somiņa, brauc pa ietvi un runā pa mobilo (gan jau ka sarkanu). Ieraugot, ka kāds nāk pretī, viņas vienīgā reakcija bija ieplest acis pēc iespējas platākas un braukt žļangājoties uz visām pusēm (bet mobilo no auss nenoņemot). Tā biju ES, kas nokāpa no ietves! Un pat neiezvēlu - ievērtējiet toleranci!, tikai nobļāvos: "Bļa, dura jobannā!":]

Nu, ņemot vērā, ka "Tas ir vismazākais attālums līdz Mēnesim pēdējo 18 gadu laikā."(c)Apollo, un tieši pirms 18 gadiem es paliku stāvoklī un piedzemdēju Junioru, man laikam vajadzētu uzmanīties;)))

Mani, piemēram, pilnīgi traku pataisa tie plakāti ar maizes šķēlēm veikalos, sak, arī veciem cilvēkiem gribas ēst. S kakogo perepugu tagad man mēģina uzkraut atbildību par to, ko vajadzētu atbildēt valstij? Galu galā tie vecie cilvēki ir 40 gadus nostrādājuši un viņiem vajadzētu būt vismaz ēdienu nodrošinošai pensijai (kuru starp citu maksā no mūsu pašu jau iemaksātajiem nodokļiem). Reketieri dolbanie ne valsts!;/

Esmu dzimusi un pirmos 18 dzīves gadus pavadījusi laukos vēl pagājušajā gadu simtenī, un es atceros laikus, kad sievietes bija sievišķīgas un vīrieši vīrišķīgi. Un man ir milzīga nostaļģija pēc tiem laikiem, jo tagad bieži vien viss ir otrādi...:)