| 12:37p |
Reiz, kad es vēl skolā gāju, mēs ar mammu uz ielas sastapām viņas draudzeni. Un vienā brīdī šī tā jautā, cik tad meitai (man tb) gadu. Un mamma uztaisa kaut kādu muļķīgu seju un tā it kā pa jokam man prasa: "Nu, cik tad tev, meitiņ, ir to gadiņu?" Es, protams, to uztvēru kā mēģinājumu arī mani iesaistīt sarunā, bet vēlāk mamma atzinās, ka vienkārši pēkšņi aizmirsusi, cik man ir gadu. :D
Sestdien radu tusiņā, runājot par bērnu vecumiem, mēs 3 (brālis, viņa meita un es) pilnīgi pārliecināti apgalvojām, ka brāļa puikam ir tikko iestājušies 16 gadi. Māsīca saka: nē, nevar būt, mana meita ir jaunāka, bet viņai tūliņ 17! Tad es tā padomāju: toč 17! Brālis vēl turās pretī, nu ka nē, 16. Es atkal: nu viņš taču 1998. gadā dzimis! Brālis: un? Nu bet tak parēķini! Paņēma telefonu, parēķināja (inženieris skaitās!), toč 17! :D
Bet vispār tā uz sitienu es arī savus gadus īsti nekad nezinu. Bet, kad iedomājos, tad ir: aaaaaaaaa, bļēeee, kur tik daudz?! :D |