| 10:24p |
Šorīt pulksten 9os trolejbusa pieturā man piesējās sektantes. Tb es domāju, ka sektantes, jo priekšā nestādījās, bet tā viņu iznešanās bija tāda lēnīgi-svētsvinīga kā Pietuka Krustiņam, tātad nekas cits viņas nevarēja būt.
Sektantes: - Mēs ilgi jūs neaizkavēsim, gribam parunāties.
Es (ar vienu aci vēroju mikriņu, kas tuvojas): Nu labi.
S: Iedomājieties - ja vienu dienu pēkšņi parādītos ziņa, ka viss pasaulē ir lieliski, visi cilvēki ir laimīgi un viss ir labi!
Es: O, tas būtu brīnišķīgi!
S: Nu bet cik reāla tāda ziņa būtu?
Es: Manā pasaulē - visnotaļ!
S (uz pauzes, abas skatās uz mani mutes pavērušas): E?...
Es: Ziņas nelasu, TV man nav, ar mani un maniem tuviniekiem viss kārtībā, tāda ir mana pasaule.
S (nīgri): Bet apkārtējā pasaulē taču visādas nejēdzības pamanat?
Es: Nē, ja speciāli nemeklē, nekādu nejēdzību nav! Lai priecīga diena! (un iekāpu mikriņā)
Nu jā, vēl dažas minūtes un:
- vai nu viņas mani apvainotu strausa politikā;
vai nu es viņas sāktu pievērst simoronam :D |