| 12:06p |
Veltīts M.;)
Vakar īsi pirms pusnakts ar draudzeni pļāpājām pa telefonu par šo un to, par dzīvi un attiecībām pamatā. Un šodien man tas izkristalizējās līdzībā par šampānieti.
Ilgus gadus (kādus 20 aptuveni) dzīvoju pārliecībā, ka man šampānietis negaršo, ka tas ir khe-ptfu. Tāpēc parasti izvēlējos kaut ko citu. Kamēr nepagaršoju Īstu Šampānieti. Tagad es zinu, ka garšo, tikai padod;)
Tieši tāpat es ilgus gadus dzīvoju pārliecībā, ka attiecības ar vīriešiem ir khe-tfu, ka viņu dabā ir izmantot otru (šeit es domāju materiālā ziņā), nodarīt pāri (dajebkādā ziņā), sāpināt. Tāpēc cītīgi izvairījos no jebkādas attiecību iespējas. Bet laikam jau vienkārši nav sanācis pagaršot Īstu Šampānieti:)
Un ja tu netici, ka pasaulē kaut kur pastāv Īsts Šampānietis, pareizāk būtu paņemt kārbu ar eklēriem, uzkāpt vantīs un ielekt Daugavā:) |