| 11:46a |
Makā vairs 55 saņķiki
Izkratīju visas savas somas un rokassomiņas - ja nu kaut kur kaut kas vēl mētājas. Naudu neatradu, toties atradu 3 zoles kāršu komplektus, žūksni ar savām vizītkartēm (tagad varēšu lepni dalīt visādiem pievilcīgiem vīriešiem), kabatas lukturīti un lūpu balzāmu!
Vispār jau vajadzētu izšķirstīt grāmatas, jo man ir nelaba mode likt starp lapām naudu nenoskārstai vajadzībai, bet tas jau būs gadsimta projekts!;/ |
| 6:02p |
No seniem (un paslēptiem) komentāriem;D
A: Da nu. Pozitīvā domāšana ir nelietderīga pašos pamatos. Tiklīdz attopi, ka nekas slikts jau nenotiek nekad, ja iedziļinās.
B: Jā, jā, kas mūs nenogalina, tas padara stiprākus, un tā kā vēl neesam miruši, nekas slikts nav noticis, bla, bla, bla. Iepird man riepiņā! Ar jasmīnu smaržu vēlams!
A: Aiaiaiaiai. Arī tad, ja nomirsim, nekas slikts nebūs noticis:)))
B: Mums jau noteikti nekas slikts. Vot mūsu kreditoriem gan tas varētu sagādāt zināmas neērtības.
A: Ai. Kreditori parasti ir apdrošināti. Apdrošinātāji - pārapdrošināti. Visi pārapdrošinātāji ir žīdi, kuri atspēlējas uz palestīniešiem, kuriem tīri labi tas patīk ;)))
B: Tu saproti, ka tikko atņēmi man pēdējo cerību un mierinājumu?
A: Nu, labi. Pārspīlēju. Nemaz jau tik ļoti tas palestīniešiem nepatīk;( |