9:33p |
Rosols;) 1) Es te kaut kad rakstīju, ka nu jau labu laiku ierakstu tikai katru 10. komentāru no tiem, ko varētu ierakstīt, bet neviens - cūka - nenovērtē. Tikko izdomāju, ka es varētu sevi apbalvot, piemēram, iemetot šādās reizēs latu krājkasītē. Šovakar esmu nopelnījusi jau 3 latus;D
2) Mums te darbā briest tehniskā veselības apskate, atsūtīja sarakstu ar dakteriem, kas mūs pētīs. Es jau gan teicu, ka kā pirmo varēja likt psihiatru - mož citus i nevajadzētu;>
3) Kaut kur oranžajā manīju joku, ka šodien meitenes daloties 2 daļās: puse fočē savus puķu tušķus un liek internetos, otrs puse dzer un pinkšķ. Viņi ir aizmirsuši par tantēm, kuras tjip sakarā ar svētkiem sadzeras šampi un zviedz kā zirgi (nu labi, zviedzām mēs jau labu brīdi pirms dzeršanas);) |
10:05p |
Un vēl es šodien transportā aizdomājos par Parisuku. Nu - Parisu Hiltoni. Pieņemsim, ka es - tāda, kā te stāvu sēžu, dabūju ņemereno piķi, teiksim, kaut kādus tur miljonus cietā valūtā mantoju no nezināmas krustmātes Tjumeņā vai onkuļa Batumi. Nu labi, sākumā es, protams, aizbērtu visas tās bedres, kas šobrīd pastāv, nopirktu pa mājai Latvijā un Gruzijā un vienu vēl, katram gadījumam, Toskānā vai Franču Rivjērā. Tāpat jau paliktu dafiga līdzekļu. Un, pieņemsim, ka es tāda dikti prātīga meitene būdama ņemtu un saliktu visu naudu drošās bankās un superpupermegastabilu koncernu akcijās, tā lai man no procentiem ik mēnesi sīkiem tēriņiem iekristu kaut kādi 40-50 štuki jevro, bet pārējais "paliek dzīvs". Princips - nauda tāpat ir, bet par to nekas nav jādara. Nu i ko es tad darītu? Pieņemsim, izlemtu es ceļot. Ok. Bet vienam ceļot nav baigi interesanti. Vajadzīgs vēl viens dīkdienis, ar ko blandīties pa pasauli. Tikai tam dīkdienim ir jāatbilst 2 prasībām: 1) viņam/ai jābūt tādam, lai man patiktu ar viņu pavadīt kopā laiku (lasi: lai nekristu man uz nerviem;)); 2) viņam/ai būtu gana līdzekļu oder es šo tik dikti mīlētu, ka būtu gatava visus izdevumus ņemt uz sevi. Ja tā godīgi, abiem šiem nosacījumiem atbilst mazāk kā 10 cilvēki no mana draugu/radu loka. Pie kam vienīgais nosacītais dīkdienis no šī saraksta ir Juniors, pārējie nezin vai būtu gatavi pamest savu dzīvi un nodarbes, lai nenoteiktu laiku dīkdieņotos kopā ar mani. Nu labi, pieņemsim, ka es sastādītu grafiku atbilstoši šo <10 cilvēku atvaļinājumu sarakstam. Un tad tik mēs braukātu apkārt. Gadu. Vai divus. Manuprāt, ceļot ir interesanti, kamēr tas notiek pāris reizes gadā, bet ne jau, kad kļūst par rutīnu. Šitos priekus es izbaudīju, kad braukāju pa LR tiesām, pārstāvot vienu firmu. Kamēr tas bija reizi mēnesī, bija ok, bet kad nācās braukt uz Ludzu un Liepāju vienā nedēļā, baigi piegriezās. Nu ja, tāpēc nedodu ne pieci, ka pēc pāris gadiem interneta portālos sāktu parādīties virsraksti: "Miljonu mantiniece Kūmiņš dzērumā piekāvusi taksistu un trīs policistus, kas mēģināja viņu aizturēt par nepiedienīgu uzvedību" vai "Miljonu mantiniece Kūmiņš kopā ar vēl kādu nenoskaidrotu personu Berlīnes smalkākajā restorānā apgāzusi galdu ar 3stāvīgu kāzu kūku. abas personas apgalvo, ka tas noticis netīšām un ķiķina. No narkotiku testa abas atteicās" |