| 10:44p |
Urbānās leģendas
Man te ar "Dzeršanas cepurīti" uzjundīja...;)
Gan jau katrs ir dzirdējis stāstu, piemēram, par nēģeri un kompleksajām pusdienām. Teiksim, mana māte to vienmēr pirmā personā stāstīja, ar pilnu pārliecību, ka tā ij noticis. Nu ja tam visam ticam (un tas, kurš reiz pusdienojis kafejnīcā "Tornis", tādam lietām ticēs bez ierunas), tad jāsaka - 60.tos gados vesels bars afroamerikāņu ir palicis bez dienišķās kotletes. Protams, iespējams, ka šī liga vienmēr ķēra vienu un to pašu nēģeri. Gan jau ka šis domāja, ka kuklusklans viņu arī PSRS ir atradis;>
Jāsaka, ka noteiktā reibuma stadijā taksista jautājums "kur brauksim?" tiek uztverts kā intīmas dabas uzbrauciens un atbilde: "A ar somiņu pa galvu?!" ir visai loģiska. To es atkal no savas pieredzes;)
Kādas ticamas urbānās leģendas jūs zināt? |