Pātaru Ansis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, November 25th, 2007
| Time |
Event |
| 12:47p |
Vispār jau Juniors man ir gudrinieks, bet nu reizēm viņam šis tas TĀDS iznāk ārā...;)
Vienu dienu šis man prasa: "Vai Tu arī biji Elvisa fane?" Es gandrīz apkritu.;D "Mincīt, Elviss nomira, kad es vēl skolā negāju!";) "Aaaa, bet vecmamma bija Elvisa fane?" Nu un kā Tu 1992. gadā dzimušam jaunietim izskaidrosi, ka tamos laikos rietumnieku populārā mūzika da Latvijas laukiem tā nemaz nedagāja? Man šķiet, ka viņš tā īsti man nenoticēja, jo "tā taču nevar būt!":)
Vai atkal: skatamies filmu, tur vienam slikti ar sirdi paliek, kāds sauc: "Atnesiet nitroglicerīnu!" Juniors smejas, gar zemi krizdams - viņš bija sapratis, ka tas tāds smalks joks: "Davai uzspridzinam to sirdzēju, lai nemokās!";D Nja, man savlaik bija otrādi - nekā nevarēju saprast, kā ar sirdszāļu tableti var ļoteni uzspridzināt, jo es grāmatas par teroristiem sāku lasīt stipri vēlāk, kā socreālistiskas grāmatas par rūpnīcu direktoriem - sirdsslimniekiem;) | | 2:16p |
Kādreiz, kad nebija radio, TV, lidmašīnu, un liela daļa Tautas dzīvoja viensētās, jaunumus par draugiem/radiem/paziņām, kas dzīvo TurAizMeža, atnesa ubadze Aža, kas klīda apkārt Pa Pasauli. Un vēl bija Lielais Tirgus pārs reizes gadā. Tagad mums ir draugiem.lv.;)
Daudzi cilvēki, kurus gadiem (Milzum Daudziem Gadiem!) neesmu satikusi, mani caur turieni ir uzgājuši. Godīgi sakot, es pat brīnos - kā viņi mani vispār atceras, jo es tak biju Parastā Pelēkā Resnā Briļļučūska - ne ar ko īpaši neievērojama. Bet nē, tak atminējās, sameklēja, uzaicināja "draudzēties".
Tagad es ieeju "galerijās" un vēroju viņu dzīvi - ceļojumus, bērnus, mājdzīvniekus, kāzas un izlaidumus. Un reizēm mani uznāk liels lepnums, ka es šos cilvēkus pazīstu, kā vakar par klasesbiedru Andi. Nu baigais malacis!:)))
Var jau būt, ka es neesmu visai godīga, jo man tur nav ne dienenes, ne daudzu albūmu (ar kaķiem, bērniem, tusiņiem un ceļojumiem). Sīks lūriķis ar Pelēcības Sindromu "Kuru Gan Tas Interesē";))))) | | 4:16p |
Tjipa recenzija.
Pagājšnedēļ nopirku vienu (starp vairākām citām;)) grāmatu: Джаспер Ффорде "Дело Джен, или эра немилосердия", vakar pabeidzu lasīt.
Būtībā nemaz ar' ne tik slikta, tur visu laiku kaut kas notiek, nodaļas nav garas - tīrais prieks transportā lasīt! Tāda gan drusku kā "paplakana". Es teiktu: bez bildēm, tikai ar vārdiem izzīmēts komikss.
Nu tā īsumā: kārtējā literākā mistifikācija, līdzīgi kā Holms van Zaičiks. Tikai, savā ziņā, nemaz nav līdzīgs Zaičikam!;)
Galvenā varone, 36gadīgs skarbs sievišķis, kas strādā Valsts Dienestā (kaut kas līdzīgs CIP vai FIB - es viņus neatšķiru, bet uz citu modi), dzen pēdas 3. ļaunākajam noziedzniekam pasaulē. Pa ceļam tur viss kaut kas notiek: biedru zaudēšana kaujas laukā, atgriešanās dzimtajā mazpilsētā (kur viņa 10 gadus nav bijusi), tikšanās ar Lielo Mūža Lovi (kuru viņa 10 gadus nav satikusi), traka zinātnieka radīti aņķimāti, laika bedres, literāri varoņi, Šekspīrs, bars Džonu Miltonu, japāņu tūristi, dīvaini mājdzīvnieki, uzvara pār ļaundari (PROTAMS!), happy ends un kāzas (vairākas) beigu galā - publika sajūsmā raud un grauž nēzdodziņus;)))
Nu kur nu vēl nobeigtāku gabalu! Bet es redzēju turpinājumu veikala plauktā!
Ja kas - ja interesē, varu aizdot palasīties:) | | 5:09p |
Mana mīļākā pēdējā laika multenīte: http://www.youtube.com/watch?v=sJ_C5h7SzZAP.S. Žēl tikai, ka maz, ko var atrast - vislaik izlec draudīgi uzraksti, lai pērkot pie īpašnieka, ņefig pa fraju skatīties. Až sāk bailes samesties, ka pie durvīm piepeši nezvana poliči un nesaņem mani ciet;/ |
|