2:44p |
Tā nu sanāk, ka katru mēnesi es velkos uz Hanseni pati sev iebirdināt kontā kādu naudiņu (motīvus utt. neapspriedīsim - lai būtu dura;)). Un lūk, jau kādu pusgadu man tie klientu apkalpotāji bāžas virsū ar 3. pensijas līmeni. - Es padomāšu, - saku un iebāžu somiņā kārtējo bukletu.
Vakar saruna izvērtās garāka, jo meitene bija visai runātkāra. - Es padomāšu. - Bet saprotiet, jūs to naudu varēsiet izņemt jau 55 gadu vecumā - vēl pirms valstys piešķirtās pensijas. - Kas to zin, vai es tik ilgi nodzīvošu! Ko tad? - Bet to naudu var mantojumā novēlēt! - Labi, tad es patiešam padomāšu!
Izgāju laukā un sāku domāt: bet ko viņa teiktu, ja es turpinātu sarunu ar: - A ja nu man nav kam novēlēt, ko tad? Nu nekas - nākošmēnes atkal iešu parunāties;))) |