Pātaru Ansis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 10th, 2005
| Time |
Event |
| 9:00a |
Tādu ūnikumu kā mani vēl pameklēt vajag. Šitā vēl ārā notiks atomkarš, bet es no rīta izvilkšos un: "A? Koa? A gdje vsje?";)
Sestdien, tikusi galā ar pohu dieviem: Aikāgaršoūdentiņš un Akmananabagagalva, iekārtojos spilvenos un segās ar Iskandera grāmatu, atslēdzos no pasaules - atraidīju visus (nu labi, tikai 2) dzertiņu piedāvājumus un paliku mājās. Nē, nu dzirdēju jau ka vējš trakot pūš, bet tā kā logi ir uz austrumu pusi, tad pat tikai priecājos - veļa uz balkona labi žuva, tikai elektrība pārs reizes noraustījās. Svētdien visu turpināju iesāktaja garā, kamēr piezvanīja ex-vīrs. Klausījos, ko viņš klausulē murmulē ("Pie mums elektrības nav... plūdi... Krasta iela esot slēgta... transports nekursē..."), un domāju: "Tik tālu nu esam - dopilsja!" Paģērēju, ka sīkajam Obligāti jāatgriežas Rīgā - skola un tā.
Vēlāk ieslēdzu TV. Parasti jau es tai skrienošai vārdu virknei nemaz uzmanību nepievēršu, bet tobrīd tā sāka traucēt skatīties raidījumu par Š.Stounu. "60% iedzīvotāju traucēta elektroapgāde... Valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis..." Uh, domāju, atkal kādiem nav paveicies, diezi kurā valstī ta šoreiz tās šausmas?;))) | | 9:55a |
No manas dzīves sanāktu neslikta komēdija.;)
Skatījos filmu par nabaga Betsijas vājprātīgajām kāzām un atcerējos savējās. Ne visas (vellos, tak vairāk kā 13 gadi pagājuši), bet kauč kādus mozaīkas gabaliņus. (Jāsaka gan, ka smieklīgi tas liekas tikai tagad).
1) Sēdu pie mammas lielā spoguļa, pie sāniem man stāv vedēji - Einārs un Laila. Katram no viņiem vienā rokā ir pa manai tolaik bondajai cirtai, ko jamie ik pa brīdim parausta. Otrā rokā: vienam karstas lokšķēres (pa laikam tas kļuva patiesi bīstami!), otram - lielā matu lakas pudele. Viņi mēģina saveidot līgavas frizūru, bet katram ir sava koncepcija. Esmu klusa kā pelīte, bailīgi glūnu spogulī kā viņi tur strīdas. Beigās viņi pārtrauc savu kašķi un uzklūp man: "Kas Tev tie vispār par matiem!"
2) Pie Laulību nama. Esmu pārskatusies līdz ārprātam, vicinu līgavas pušķi pa gaisu un šņācu. Beigās atvēzējos pret priekšā stāvošā svešā autobusa pakaļu. Einārs noķer manu roku un saka kaut ko par taisnu muguru, galvu augšā un cilvēkiem, kas skatās. Paceļu acis - autobusa logā trīs visnotaļ ieinteresētas sejas. Satrūkstos un momenta nomierinos, jo man tolaik vēl ir svarīgi "ko padomās".
3) Uz galda, taisni pret mūsu vietām vāzē stāv mans līgavas pušķis. Pēkšņi kā palēnininātā filmā vāze pārlūst uz pusēm, ūdens divās vienādās šaltīs uzlīst uz galdauta. Vāzes gabali krīt. Klusums. Pēkšņi skaņas atkal atgriežas un ātrums kļūst normāls. Redzu tantes svētu šausmu pārņemto ģīmi, ar kādu viņa atnes citu vāzi un savāc ķezu.
4) Pēc mičošanas un tortes/vīna dalīšanas, pienāk Laila. Viņa ir pilnīgi skaidrā (pirms dažām minūtēm tā nebūt nebija), ar asaru pilnām acīm. Paver plaukstu - tur ir viņas priekšzobs. Nolauzts mīkstā lauku tortē.
5) Visi ir kaut kur paklīduši, "galda" istabā esam divatā ar jauno vīru. Ar pirkstiem ķeksējam siļķu rolmopšus no lielā šķīvja un ēdam.
Patiesībā, tas bija pietiekoši vājprātīgi, lai es kaut ko tādu vairs vēlētos atkārtos;))) | | 11:15a |
Kalenderā šodien "Lilitas diena" ar pillīgi tukšu mēnesi. Tad jau var sagaidīt viskaučkādu "sviestu":) |
|