Šodien Berlīnē laiks tāds nedaudz pelēcīgs - ik pa laikam nedaudz līst un saulīte no mākoņiem negrib rādīties. Tāpēc ārā iešanu nedaudz pārceļam un ir laiks atskaitīties par to, ko redzējām un sadarījām iepriekšējā dienā. Vakar atlūzu ap 9iem vakarā, jo nogurums bija pamatīgs.

Zārku fetišs
Taču pirms tam kāda neliela nianse no iepriekšējām dienām. Atcerieties, minēju iepriekš, ka bijām Doma baznīcā? Atcerējos, ka baznīca bija ne tikai fantastiska no iekšpuses, bet arī savdabīga no apakšas t.i. bijām nogājuši arī uz pagrabu. Ievērojot tradīcijas tur izvietoti sarkofāgi (zārki) ar daudziem Vācijas un Prūsijas valdītājiem - dažādi ķeizari, ķeizarienes. Lieki teikt, ka lielāko daļu no viņu vārdiem mums izsaka ļoti maz - cik noprotu arī vācieši savu raibo vēsturi nepārzina visai labi. Taču stāsts nav par to - Doma baznīcā apglabāti aptuveni 190 (!) valdnieki. Pie tam rodas iespaids, jo mazāki nopelni bijuši valdniekam, jo šikāks viņam zārks. Redzami ir gan īsti mākslas priekšmeti (cakas šitādas, cakas tādas). Blakus tiem atrodas arī pavisam kautrīgi zārki - vienkārši un no koka. Starp citu - runājot par lieliem skaitļiem. Rodas sajūta, ka vāciešiem ir muzeju fetišs - Berlīnē vien to ir vairāk kā 160, pie vēl vairāki tiek būvēti. Lai cik tas jocīgi neskanētu, taču daudzu muzeju esamība norāda ne tikai uz tūristu svarīgumu, bet gan par sava vēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm - muzejos var redzēt ļoti daudz pašus vāciešus - gan jaunus, gan vecus.

TV tornis
Atgriežoties pie mūsu vakardienas gaitām, dienu sākām ar slavenā TV torņa apmeklējumu. Tas tikai būvēts DDR laikos un ir 368 metrus augsts. Samaksājot 7,5 eiro ar ļoti ātri liftu (6m/s) jūs uzvedīs uz skatu laukumu 203 metru augstumā. Lai kā vācieši necenstos, ir stipri jūtams, ka tornis būvēts DDR laikos, jo iekšējā torņa apdare un arhitektūra pamatīgi atgādina komunismu - vismaz sajūtu līmenī pilnīgi noteikti. Skats no torņa paveras diezgan iespaidīgs - redzama praktiski visa Berlīne kā uz delnas. Vēl viena vieta, kuru obligāti jāapmeklē esot šajā pilsētā - ja neesi bijis TV tornī, tad Berlīne vispār neesi bijis. Ak jā, gribējām uziet augšā uz restorānu, kas atrodas virs skatu laukuma iedzert kafiju un atpūsties nedaudz, taču šis bija viens no retajeim restorāniem, kur pie ieejas ir jāstāv rindā. Lai kāds cits pastāv:)

Pēc torņa apmeklējuma devāmies uz Berlīnes vecpilsētu - diemžēl Otrā pasaules kara laikā praktiski visa vecpilsēta tikai iznīcināta un pāri palikušas tikai dažas mājas, kuras savestas ideālā kārtībā. Tomēr izmēru ziņā šo vecpilsētu nevar salīdzināt pat ar pusi no mūsu Vecrīgas. Starp šīm mājām uz neliela laukuma atrodas piemineklis Berlīnes lācim - visi pārējie lāči, ko redzēsiet Berlīnē ir feiki un parodijas - īstais lācis ir vecpilsētā.

Kanclera lidosta
Tomēr lielākos dienas iespaidus guvām braucot ar vienu rada gabalu - kuģiīti. Starp citu, iegādājoties biļetes uz jebko Berlīnē, pajautājiet vai studentiem nav atlaides - visbiežāk tās ir ap 20%. Kā apliecinājums par to, ka esiet students var kalpot arī LU izdotās studentu apliecības. Domāju arī ISEC derēs. Atgriežoties pie kuģīša - apsēdāmies pašā priekšgalā un graužot ūdensraušus (gardi - ar sāli un ar sieru) - attiecīgi skats mums bija ideāls. Braucām garām daudzām nozīmīgām Berlīnes vietām - sākot ar Berlīnes bibliotēku, kas kādreiz bija ķeizra staļļi un beidzot ar kanclera lidostu. Jā, Vācijas kancleram ir sava lidosta, taču paredzēta tikai helikopteriem (starp citu, tikko pa TV ziņoja, ka Šrēdera valdībai ir izteikta neuzticība un, lai cik tas parodaksāli nebūtu - tas ir viņa paša interesēs. Valdība neesot viņu klausījusi un jaunu vēlēšanu rezultātā viņš, iespējams, varēs izveidot daudz labāku valdību). Interesanti, ka kanclers dzīvo turpat savā birojā - nodalītās telpās viņam ir pieejams 80 m2 liels dzīvoklis un neliels tiltiņš savieno viņa apartamentus ar biroju un lidostu.
Braucot atpakaļ ar kuģīti mēs izkāpām no tā pie Kultūras centra, jo braukt atpakaļ pa to pašu maršrutu nešķita pārāk interesanti. Devāmies cauri Tiergarten (tas nav tas pats Zoo, kaut arī tulkojumā nozīmē Zvēru dārzu) uz autobusu pieturu, lai pēcāk ļautos nelielam šopingā iekš H&M.
It kā jau nekas īpašs pa vakardienu netika sadarīts, taču vakarā uzbruka negaidīts miegs.

Vispārējie novērojumi
Daži sadzīviski novērojumi - vācieši ir pārņemti ar zaļo domāšanu. Vienuviet atrodamas vismaz 10 dažādas miskastes - tumšajam stiklam, gaišajam stiklam, papīram, plastmasai utt. Varbūt viņiem vienkārši patīk miskastes? Zaļā domāšana izpaužas vēl veikalā - pērkot piemēram kolu, pudele maksā 69 centus, taču ar pavisam maziem cipariņiem un burtiem pierakstīts, ka vēl 25 centus jāsamaksā par plastmasas vai stikla pudeles savākšanu zaļajiem. Tas attiecas uz visiem šķidrumiem, kas atrodami veikalos un iepakoti plastmasas vai stikla pudelēs.
Cigaretes ir nolāpīti dārgi - vakar aizmirsu savējās, no Latvijas paņemtās, mājās - Marlboro Lights maksā 4 eiro! Pie tam paciņā ir 19 cigaretes, nevis 20. Atmest Vācijā ir vienkāršāk par vienkāršu.
Un vēl - Burger Kings ir galvu tiesu labāks par McDonald's:)

Par šodienas varoņdarbiem (Imax 3D kino apmeklējums, Sony Palace) ziņošu. Visdrīzāk rīt!