| Re: Klientu apkalpošanas speciālists bankā. |
Jun. 17th, 2009|12:08 pm |
Ar 11 gadu stāžu un noīsināja?! Nu gan. Eu, bet tad jau konkurenti agrāk bijām :) SEBam arī ir attīstīta corporate bullshit kultūra? Nu, tur, ķipa, pacilājoši uzsaukumi par mūsu dižajiem mērķiem, pārdošanas kampaņas, uzlīmes atejās "Pasmaidi kolēģim", šausmu pastāsti, kas notiek, ja neievēro procedūras?
Un kādi jums kolorītākie klienti bija? Atkal, tas stipri atkarājas no tā, kur strādā, bet es biju pavisam mazā filiālē pašā Rīgas centrā, un mums pats spilgtākais tēls bija Ģeds, ko mēs visi godājām par mūsu VIPu. Viņš bija krievvalodīgs kungs stipri gados (tāpēc Ģeds) ar lielu mīlu pret alkoholu visā mūža garumā, no kā diezgan organiski izrietēja, ka diemžēl prāta spējas jau sen vairs nebija viņa stiprā puse — gluži tāpat kā fashion sense vai personīgā higiēna (tāpēc VIPs — viņu vienmēr ņēma bez rindas, bet pēc tam tāpat bija jātur durvis vaļā). Viņš vienmēr staigāja vienā un tajā pašā autfitā — nospeķotā žaketē, izplūkātā džemperī, nošļukušās biksēs, kas, spriežot pēc smakas un traipiem, vienlaikus kalpoja arī par ērtu pisuāru, un mājas čībās. Acīmredzot viņam tur kaut kur Rīgas centrā bija dzīvoklis, kas, protams, ir ievērojams sasniegums, jo viņa vienīgais ienākumu avots bija samērā niecīga pensija. To viņam pārskaitīja uz banku, un viņš regulāri nāca no tās izņemt pa piecītim. Tieši tā — pa piecītim, lai gan 5 lati ir mazākā summa, no kuŗas sākas komisija. Tolaik laikam bija 50 santīmu, neatceros. Viņam vairākreiz mēģināja ieskaidrot, ka var taču ņemt 4.99, kas ir pilnīgi bez komisijas (SEBam taču arī, vai ne?), bet, ak, prāts vairs nebija tik ass, lai spētu aptvert šādu augstāko matemātiku.
Nu, un, saprotams, tāpēc, ka centrā, visādas slavenības nāca. Pašpasludinātais miljonārs Henrijs Buks-Vaivads regulāri nāca un sauca mani par "draudziņu", Znaroks vienreiz bij atnācis (viņam gan visas lietas kārtoja sieva), un vienreiz Tatjanai Karginai pārskaitīju valsts nodevu par prasības uzturēšanu laulības šķiršanas lietā. |
|