|
Feb. 8th, 2007|03:27 pm |
Es šodien par šo drusku domāju:
http://klab.lv/users/fedrs/605556.html?mode=reply
un atcerējos arī, ka jau stipri senāk esmu domājis par nacionālismu. Patiesībā, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kādu saturu mēs ieliekam šajā vārdā. Kamēr nacionālisms tiek saprasts kā lepnums par savu tautu, savu īpatnību kopšana u.t.t., un nav nekāda dalījuma labajās/sliktajās tautās vai kaut kā līdzīgi, tikmēr tas tak daudz netraucē. Nu, varbūt vienīgi dažiem dīvainīšiem no citas spektra galējības ;-)
A tas ar ko mēs sastopamies praksē, un ko dēvē par nacionālismu, manuprāt ir vistīrākais šovinisms, jo tur ir agresīvais dalījums mēs/viņi. Un ar to ir jācīnās no visa spēka.
Bet man ir grūti pateikt, vai terminu sajaukums ir apzināts vai nejaušs, bet vispār tas rada putru. |
|