Vienīgais Labais

Mēģinu motivēt sevi agri celties, kaut nav nekas, uz ko ir jāpaspēj. Nu it kā nav. Gribu saprast, ka ir! Ar mainīgām sekmēm sanāk!

Vienreiz par MirrorMask jau rakstīju - bet ar šo te liekas, ka neesmu vēl dalījies: Iain Ballamy - Close To You.

Agrāk man rokas pulkstenis bija absolūti nepieciešama ikdienas sastāvdaļa. Tad es ilgu laiku rokas pulksteni nelietoju vispār. Tagad man rokas pulkstenis ir aksesuārs.

Ir te kāds sysadmins vai kāds, kurš saprot kaut ko no interneta domēnu reģistrēšanas?

Ja kāds cits piereģistrētu domēnu "mansvārdsmansuzvārds".com - un es varētu skaidri pierādīt, ka man tas ir nepieciešams darbam, ka es esmu vienīgais ar tādu vārdu un uzvārdu, un ka reģistrētājam ar to nav nekāda sakara - vai ir kāds veids, kā es varu atgūt šo domēnu?

Sanāca vakar līdz 2:00 no rīta dzīvokļa biedrenei atdabūt sejasgrāmatu, skype, ebay, paypal, utt., bet viņas privāto domēnu (kas tiek izmantots darbam) protams, ka tik viegli nevarēja, jo "hakeris" (pirkstiņi gan samērā līki) to bija pats reģistrējis dzīvokļa biedrenei, kamēr vēl viņi bija draugi, bet protams, ka admina tiesības paturējis sev (un lasījis viņas epastus, utt.).

Pašlaik ar labu protams, ka viņš domēnu neatdos. Kāds būtu ātrākais veids, kā pašai viņai viņu atgūt bez viņa piekrišanas?

Šķiet, ka LV nav neviena normāla interneta veikala...

joprst, nākamie pāris ieraksti speciāli veltīti visiem Morālajiem Kropļiem, kas te vēl ir, bet it jo īpaši Tev.

Sāku rakstīt, kad vēl MP bija vaļā. Un tad kaut kas iestrēga, un MP aiztaisījās, un kaut kā pazuda motivācija pabeigt. Tagad atradu motivāciju beidzot :)

Tas sanāk, ka produktivitāte ir kaut kur ap vienu vārdu katras 12 h. Nu give or take.

Cinamon Chasers - Luv Deluxe

(Arī no onedotzero)

8 Bits
Viena no izcilajām īsfilmām, kuru šodien redzeju onedotzero ietvaros.

Pilnīgi oficiāli esmu frīlanceis!

Jā, kā latviski pareizi būtu frīlanceris? Brīvdūrējs?

Es tagad varu izrakstīt čekus!

Nu bļin, moralpain spogulis ir noņemts. Ne jau tas, ka nevarētu citādāk tikt klāt, bet bija tomēr daudz ērtāk.

Vakar nopirku vazelīnu un prezervatīvus. Nopietni!

Viena miesa!

Mēģinu tagad četras dienas noauklēt pilnu maisu ar svaigām piparmētrām ledusskapī. Jūtos kā varonis no Weeds.

Nu esmu viens vecs puisis!

Nedaudz vairāk nekā 5 gadi, 3 priekšnieki, 6 padotie, bet nu laiks ir pienācis tomēr beigt.
Rīt esmu bezdarbnieks, un cerams, ka drīz būšu atkal students!

Neticami, bet koferos pat pietika vieta!

Kaut arī mūsdienās pasaule ir sarāvusies gaužām maziņa, tāpat tomēr ļoti, ļoti skumīgi atvadīties no laba drauga.

Parasti liekas samērā muļķīgi, kad filmās tiek rīkotas pārsteigumu ballītes, bet vakar pirmo reizi pašam to sanāca izbaudīt. Tā kā vakar bija viens no pēdējiem maniem vakariem Pekinā, tad bijām runājuši ar draugiem aiziet uz vietējo ekvivalentu Studentu Klubam - nekad nebiju tajā bijis, un daudzi to slavē. Sākotnēji biju sarunājis tikai ar pāris draugiem, tāpēc biju nedaudz pārsteigts, kad aicinot vēl citus izrādījās, ka viņi jau zin par to, un arī būs. Sapratu, ka gan jau draugi nolēmuši uztaisīt nopietnākas atvadas, un sarunājuši saaicināt visus uz turieni.

Vakarā spēlējām futbolu, un pēc spēles biju sarunājis, ka viens mani aizvedīs mājās ar skūteri - viņš gan tiepās, ka nav laika un tā, bet beigās piekrita. Nu tad mājās runājām, ka jāiet tad uz to Studentu klubu, un kas vēl nāk un tā tālāk, un izrādās, ka vēl viens cits džeks arī nākšot, bet viņš jāsavāc pa ceļam. Nu īsti pa ceļam it kā nav, bet neliels līkums. Un tad protams taksometrā dusmojāmies, ka vajadzēja otrādi, ka viņš mūs savāktu, jo sanāca pat samērā liels līkums. Tikām līdz viņa mājai (viņš esot nesen pārvācies, jo nav vairs tā, kur zināju, ka viņš dzīvo), skatos, džeks ļoti savdabīgā un netipiskā Pekinai vietā dzīvo. Ejam lejā viņam pakaļ - un tad lēnām man aiziet, ka tā nav viņa māja, bet gan KTV*, un jā, tiekam līdz īstajai istabai, un visi jau savākušies un gaida (uzreiz atceros par to kā mani mudināja mājās ilgi nekavēties, kaut es teicu, ka uz klubu tā paagri iet). Principā es man laikam vajadzēja jau ātrāk nojaust, ka kaut kas nav tā, kā runāts, bet pēc futbola biju ļoti noguris, un ļoti vēlu sapratu, kas un kā, bet - sanāca ideāls pārsteigums - apvienotas atvadīšanās un vecpuišu ballīte.

____________________
* - KTV ir iestādījums, kurā Ķīnieši parasti pārrunā biznesu ar partneriem.

Nu ko, galds ir iztīrīts, darba soma piepildīta ar uz tā pirms tam esošajiem krāmiem, varu pamest biroju, lai te nekad vairs neatgrieztos (nu vismaz tuvākajā nākotnē). Tāda savdabīgi saldsērīga sajūta. Jāiet tagad no kolēģiem atvadīties:)